Diena ir saulaina, bet vējaina. Pāris kilometrus no Gazas joslas, Aškelonas pilsētas pievārtē, aiz labības laukiem redzams zemes uzbērums, aiz kura žogs un arī pati Gaza. Tur Latvijas Radio tiekas ar Kobi Mihaelu. Viņš ir bijusī Izraēlas Stratēģijas ministrijas amatpersona, tagad Izraēlas Nacionālās drošības pētījumu institūta analītiķis.
Mihaels noraida pret Izraēlu vērstās apsūdzības, ka tā pielieto pārmērīgu spēku – sešu nedēļu laikā no snaiperu lodēm Gazā miruši vairāki desmiti palestīniešu protestētāju. Viņš stāsta, ka Izraēla aizsargā savu robežu, nepieļauj tās pārkāpšanu un saka, ka lielākā daļa bojāgājušo ir saistīti ar Gazu kontrolējošo Izraēlai naidīgo kaujinieku grupējumu “Hamas”.
“Viņu pieeja ir tik ļoti destruktīva. Viņi neprotestē pret ļoti sliktajiem apstākļiem Gazas joslā. Viņi nav vardarbīgi tāpēc, ka ir ļoti neapmierināti ar pašreizējo situāciju Gazā. Viņi ir vardarbīgi, jo vēršas pret Izraēlu. “Hamas” ir tirānisks un diktatorisks režīms. Viņi nedod iespēju Gazas iedzīvotajiem brīvi izvēlēties, ko viņi vēlas. Viņi dzīvo zem “Hamas” ieroču stobriem,” saka Mihaels.
Tur Izraēlas pusē sākta labības pļauja – nedēļu ātrāk nekā ierasti, saka Mihaels. Iemesls – “Hamas” kaujinieki pēdējā laikā Izraēlas virzienā sākuši laist gaisa pūķus, kuriem piesietas degmaisījuma pudeles.
Dažviet redzams, kur pūķi sasnieguši mērķi, labības laukos atstājot melnus izdegušus pleķus.
Pēdējos gados raķetes no Gazas joslas uz Izraēlu vairs tik bieži netiek šautas. Tomēr savulaik tās mērķētas arī uz dažus desmitus kilometru attālo Telavivu. Tur iedzīvotāji pārāk nesatraucas.
“Es noteikti jūtos droši – pateicoties mūsu bruņotajiem spēkiem un Donaldam Trampa kungam.”
“Es jūtos droši, jo es par to nedomāju.”
“Mēs jūtamies droši, jo esam tam gatavi. Mūsu armija ir gatava.”
Izraēla Gazas protestus noraida kā “Hamas” organizētus kā aizsegu vardarbībai, bet Rietumkrastā palestīniešu pilsētā Ramallā iedzīvotāji demonstrācijas atbalsta.
“Es pilnībā atbalstu Gazu. Viss mans atbalsts visiem palestīniešiem.”
“Es domāju, ka tie ir miermīlīgi protesti, bet pret viņiem izturas ļoti slikti. Piedalīties demonstrācijā nenozīmē, ka viņi ir teroristi. Viņi tikai mēģina runāt par savām tiesībām, jo viņiem nav ko zaudēt.”
“Situācija Gazā ir ļoti smaga, ir liels bezdarbs, nav resursu, robeža ir slēgta. Situācija tur ir ļoti slikta – gan ekonomiski, gan arī politiski. Protesti ir mazākais, ko viņi var darīt. Viņi grib savas tiesības un parādīt, ka viņi cieš.”
Līdzīgs ieskats ir Ramallā bāzētās organizācijas “Palestīniešu miera koalīcija” programmu direktoram Ajedam Ahmadam: “”Hamasam” nav teikšanas par to, kurš dodas demonstrācijās par šīm prasībām. Mēs visi zinām, ka viņi nav demokrātiskākais režīms pasaulē. Bet kad runa ir par tiesībām atgriezties dzimtajās zemēs, kad runa ir protestiem pret Izraēlas okupāciju, “Hamasam” šeit nav teikšanas.”
Palestīnieši plāno turpināt protestus Gazas joslā līdz 15.maijam, otrdienai, kad gaidāmas ikgadējās palestīniešu Nakbas jeb Katastrofas dienas demonstrācijas. Tās notiks dienu pēc Izraēlas neatkarības deklarācijas 70. gadadienas un ASV vēstniecības pārcelšanas uz Jeruzalemi.
