Kopš 2009.gada, kad atklājās Grieķijas finanšu patiesais stāvoklis, noskaņojums Atēnās kļūst tikai sliktāks. Retie saulainie brīži šajā piecus gadus ilgajā parādu ziemā ir vien ziņas par tehniskiem uzlabojumiem. Taču vidusmēra grieķi tos neizjūt. Tā vietā gandrīz puse grieķu mājsaimniecību nevar savilkt galus kopā.
Pat vairāk nekā puse grieķu bijuši spiesti pārdot īpašumus, aizņemties no ģimenes locekļiem vai draugiem, ņemt jaunus kredītus, lai kaut kā izdzīvotu.Gandrīz 7% nevar atļauties pat tiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Un tas ir par spīti tam, ka Grieķijā plaši pieejami valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi.
Ik pa brīdim neapmierinātība uzburbuļo. Speciālās policijas vienības un pašvaldības policija ir paaugstinātā gatavībā, lai gan krīzes dēļ noteiktā skarbā taupības politika skārusi arī dienestus. Par spīti tam, taupība pagaidām ir palīdzējusi Grieķijai izskatīties labāk tikai uz papīra.
Vajadzēs vairākus gadus, lai tā dēvētās tehniskās korekcijas viestu uzlabojumus cilvēku dzīvēs. Un vēl vismaz astoņus gadus, lai Grieķija pilnībā pārvarētu krīzes sekas.
"Pieļauju, ka tam vajadzēs septiņus vai astoņus gadus. Piemēram, Latvijā, krīzes kulminācijā 2008.un 2009.gadā bezdarba līmenis sasniedza 21 vai 22%, taču tagad tas ir 13%līmenī. Grieķijā, lai pārvarētu šī brīža 26% augsto bezdarbu, vajadzēs vairāk nekā piecus vai sešus secīgus izaugsmes gadus, kuros ekonomika aug vismaz par diviem procentiem. Tiešām līdzsvarotākā pozīcijā, kad būs pārvarēta lielākā daļa recesijas, mēs nonāksim tuvāk 2020.gadam," skaidro Grieķijas Nacionālās bankas vecākais ekonomists Nikos Magginas.
Grieķijas Nacionālās bankas ekonomists norāda, ka izmaiņas grieķu politikā var uz pāris mēnešiem sabremzēt cīņu ar krīzes sekām, taču noteikti neapturēs šo procesu. Vienādi vai otrādi, recesijas sekas nāksies pārvarēt, turklāt šobrīd Grieķija sasniegusi sākotnējās programmas robežas. Turpinājumam jābūt pašu grieķu kārtīgi izdiskutētam un atbilstošam valsts specifiskajām vajadzībām.
Un patiesi, arī ietekmīgais hellēņu politisko un ekonomisko pētījumu institūts brīdina – ilgāk turpināt, arvien paaugstinot nodokļus un nosakot jaunus taupības pasākumus, vairs nevar.
"Atbilstoši definīcijām programmā, kas parakstīta ar aizdevējiem, 2013. un 2014.gadā bijis pārpalikums pamatbudžetā. Un tas sasniegts galvenokārt ar pārmērīgu nodokļu aplikšanu. Tas savukārt nebūt nav ilgtspējīgs risinājums. Tas, kas tagad vēlams, ir arī stabilas institūcijas un jaunas institūcijas, kas ļautu ģenerēt šādu pārpalikumu arī ilgā periodā. Tas tad arī ļautu samazināties parāda proporcijai pret Iekšzemes kopproduktu. Un te es gribētu pieminēt arī Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumu, kas iznāca gada nogalē. Nav iespējams nodrošināt pamatbudžeta pārpalikumu ilgus gadus pēc kārtas. Un patiesi to atzīst arī Starptautiskais Valūtas fonds. Jo galu galā notiek nodokļu dumpis: ļaudis iet ielās, sakot – gana! Mēs vairs to ilgāk nespējam izturēt!" skaidro Hellēņu Eiropas un ārpolitikas fonda ekonomikas un publiskās pārvaldības doktore Eleni Panagiotarea.
Krīzes mocītajās Atēnās neapmierinātība ar valdības politiku ne vienreiz vien uzplaiksnījusi Sintagmas laukumā iepretim parlamenta ēkai. Kreiso radikāļu apvienība “Siriza” apmaiņā pret atbalstu vēlēšanās sola, ka vienkāršais vēlētājs tiks uzklausīts un taupības žņaugi atslābs.
