Grieķu salās atkal pakāpeniski palielinās bēgļu un imigrantu skaits, kas šķērsojot Egejas jūru ierodas no Turcijas. Lai gan dienā grieķu krastus sasniedz vidēji aptuveni 100 cilvēku, kas ir nesalīdzināmi mazāk par šo laiku pērn, šim skaitlim ir tendence palielināties. Un tas dara bažīgus Grieķijas varas pārstāvjus.
Situāciju pasliktina vāja sadarbība ar Turciju bēgļu un migrantu atgriešanas jautājumā, kā arī ārkārtīgi zema Eiropas valstu līdzdalība bēgļu pārdales shēmā. Šo iemeslu dēļ Grieķijā jau mēnešiem uzturas gandrīz 60 000 cilvēku, no tiem nepilni 8000 – ārpus oficiālajām uzturēšanas nometnēm.
Šī brīža galvenais jautājums ir – vai Turcija var īstenot savus draudus un atkāpties no vienošanās ar Eiropas Savienību (ES), pārpludinot to ar jaunām bēgļu plūsmām. Vai Grieķijai un Eiropai šim gadījumam ir kāds rezerves rīcības plāns – plāns "B"?
- Lielākais bēgļu slogs – uz Grieķijas salām
- Pieaug ekonomisko migrantu īpatsvars
- Nemierā ar dzīves apstākļiem nometnēs
- Grasās reformēt nometņu tīklu
- Grieķi prasa plānu "B" krīzes mazināšanai
- Itāļi vēlas vienoties ar Ziemeļāfrikas valstīm
Atvelk elpu vien nedaudz
Šī gada bēgļu plūsmu statistika zibenīgi reaģējusi uz diviem datumiem. Pirmais no tiem – marta sākumā, kad stājās spēkā ES-Turcijas vienošanās. Ja februārī Grieķijā ieradās nepilni 2000 bēgļu un imigrantu dienā, tad uzreiz pēc līguma parakstīšanas šis skaitlis saruka vairāk nekā divreiz, bet aprīlī grieķu salās pietauvojās vidēji tika 131 cilvēks dienā un turpmākos mēnešus tie bijuši vien daži desmiti cilvēku dienā.
Grieķija beidzot varēja kaut nedaudz atvilkt elpu un koncentrēties uz tiem tūkstošiem iebraucēju, kas bija iesprostoti valstī.
Taču jūlija vidū šķietamo stabilitāti satricināja varas gāšanas mēģinājums kaimiņvalstī Turcijā. Skaitļi atkal sāka uzrādīt nelielu, bet trauksmaino augšupeju. Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras datiem, augustā Grieķijā ieradās gandrīz 3500 cilvēku, un tas ir lielākais skaitlis kopš aprīļa.
Savas bažas par šo tendenci intervijā Latvijas Radio neslēpj Grieķijas aizsardzības ministra vietnieks Dimitris Vitsas:
"Skaitļi palielinās – nedaudz, taču ar laiku objektīvi tas radīs problēmas. Pie mums ierodas vidēji 100 cilvēku dienā. Tas var nebūt daudz, bet 100 cilvēki reiz trīsdesmit – mēnesī sanāk 3 000 un tas jau rada problēmas. Ja patvēruma, pārvietošanas un pārcelšanas procesi nevirzīsies ātrāk, tad šie cilvēki paliks mūsu salās, kur jau veidojas pārsātinājums. No 60 000 cilvēku, kas šobrīd atrodas mūsu valstī, 12 000 ir piecās salās! Uz tām salām ir liels slogs!," norādīja ministrijas pārstāvis.
Lielākais slogs gulstas uz Lesbas salu. Šeit tā saucamajā karstajā punktā Morijā, kas ir paredzēts 3500 bēgļu uzņemšanai, šobrīd iespiedušies vairāk nekā 5000 migrantu un bēgļu. Lai viņus pārvestu uz kontinenta daļu, šiem cilvēkiem ir jāiziet vismaz pirmais posms patvēruma lūgumu izskatīšanā. Taču pagaidām šie procesi virzās ārkārtīgi lēni, nepietiek specializētu darbinieku.
Pēc aizsardzības ministra vietnieka vārdiem, Eiropas solīto dažu simtu ekspertu vietā Grieķijā ieradušies mazāk nekā 50 cilvēki.
Bēgļu mazāk, cena – zemāka
Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidro Starptautiskās migrācijas organizācijas Grieķijas nodaļas vadītājs Daniels Esdras, atbraucēju pieaugums divu pēdējo mēnešu laikā ir niecīgs salīdzinājuma ar pērno gadu. Pirms gada ik dienu Grieķijā ieradās 3000-6000. Tagad dienas skaitlis ir nedaudz pāri simtam. Un šos skaitļus ietekmējusi cenas pazemināšana par nelegālu pārvešanu.
"Plūsmas pieaugumu veicināja tas, ka cilvēku tirgotāji samazināja cenas. Ja pērn par pārvešanu prasīja 1000 eiro, tad tagad, cik man zināms, tas maksā 150 eiro. Skaidrojums pamatojas ekonomikā – tā kā nav klientu un pieprasījuma, cenas krīt.
Tāpēc daudzi nabadzīgi bēgļi un migranti, kas agrāk nevarēja atļauties veikt šo ceļojumu, tagad sper šo soli, sprieda Esdras.
Starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāvis precizē, ka šobrīd palielinās ekonomisko migrantu īpatsvars. Afgāņi, pakistānieši, bangladešieši un daudzu citu valstu padotie Grieķijā vēršas pēc patvēruma, jo tas ir vienīgais veids, lai viņus nenosūtītu atpakaļ uz Turciju.
"Problēma tāda, ka ja 100% visi atbraucēji lūdz pēc patvēruma, viņi bremzē patvēruma lūgumu izskatīšanas pakalpojumu. Rezultātā šis process pagarinās. Proti, ja kāds ierodas šodien, viņš tiks līdz pirmajai intervijai pēc desmit mēnešiem vai pat viena gada. Tātad šo gadu viņam jāizdzīvo vienam pašam bez jebkādas palīdzības. Te viņam ir izvēle – vai nu gaidīt vai arī braukt atpakaļ. Mums ir speciāla programma, kuras ietvaros mēs palīdzam cilvēkiem atgriezties savā dzimtenē ar cieņu, nevis tikt deportētam," teica Esdras.
Nemierā ar dzīves apstākļiem nometnēs
Neatkarīgo novērotāju un cilvēktiesību speciālistu kritizēti ir arī apstākļi kontinenta daļā esošajās nometnēs. Pārpildījums, antisanitārā situācija un cilvēka necienīgi apstākļi – tā organizācija "Human Rights Watch" raksturoja nepilngadīgo patvēruma meklētāju uzturēšanas vietas Grieķijā.
Depresīvs noskaņojums valda daudzās no kopumā piecdesmit bēgļu un imigrantu uzturēšanas centriem.
Kādu no tiem apmeklēja arī Latvijas Radio. Bijusī starptautiskā lidosta Elliniko varētu kalpot par piemērotu vietu postmodernās mākslas izstādēm. Taču tagad kādreizējās uzgaidīšanas zālēs zem lidostām raksturīgajām norādēm uzslietas teltis, improvizētās mājvietas ar pārsietu segu un palagu sienām. Šeit ir tikai afgāņi. Tagad aptuveni 700 vai 800. Agrajā rīta stundā gandrīz visi guļ. Daži iziet no vannas istabas ar zobu pastu un zobu birsti rokās. Māmiņas pieskata pamodušos bērnus, kas spēlēdamies skraida pa pamestās lidostas teritoriju.
Kāds no vīriešiem stāsta:
"Mēs esam šeit kopš februāra. Jā, septiņus mēnešus, jo robeža ar bijušo Dienvidslāvijas republiku Maķedoniju ir slēgta un mēs nevaram doties uz Ziemeļeiropu."
Drīz vien izrādās, ka ieeja žurnālistiem šeit liegta. To pamato ar argumentu, ka preses pārstāvji ievieš centra iemītniekiem nepamatotas cerības uz drīzāku lietu virzīšanu. Tomēr kāds jauneklis seko līdzi. Grib pateikt, ka ir neziņā par savu nākotni. Viņš esot lūdzis pēc patvēruma, taču viņam piedāvāja vai nu palikt Grieķijā, vai doties atpakaļ uz Afganistānu. Pirmajā gadījumā traucē nespēja atrast darbu, otrajā – bailes no "Taliban" un "Daīš" kaujinieku zvērībām. Tikmēr jāpaliek šeit.
Puisis saka, ka apstākļi šeit nav no labākajiem:
"Šeit ir nedaudz slikti. Mēs dzīvojam teltīs, naktīs ir ļoti karsti, mēs nevaram gulēt, jo te nav ventilatora. Nav īpaši labs arī ēdiens. Kopumā te ir grūti dzīvot."
Grasās reformēt nometņu tīklu
Svelmi un bezgaisu pēc dažiem mēnešiem var nomainīt visaptverošs aukstums. Grieķijas atbildīgās varas iestādes līdz novembrim plāno reformēt esošo bēgļu un imigrantu uzturēšanas nometņu tīklu. No šobrīd esošajiem 50 plānots saglabāt 30 centrus, turklāt samazinot to iemītnieku skaitu. Kur paliks atlikušie aptuveni 15 000 cilvēku? Nodomi izklausās optimistiski. Daļu pārvietos citās ES valstīs, daļu atgriezīs Turcijā vai izcelsmes valstī. Pārējos plāno izmitināt dzīvokļos, parastās mājās ar iespēju pašiem gatavot ēdienu. Šobrīd šādi apstākļi ar nevalstisko organizāciju palīdzību nodrošināti aptuveni 5000 bēgļu Grieķijā.
EK paziņoja par papildu 115 miljonu eiro piešķiršanu migrantu dzīves apstākļu uzlabošanai Grieķijā. Naudu plānots izmantot arī bērnu skološanai. Šāda lietu attīstība iespējama pie diviem noteikumiem: ja vienošanās ar Turciju paliek spēkā un tiek īstenoti atgriešanas un pārvietošanas procesi. Taču šobrīd, kā atzīst Helēnistiskā Eiropas un ārzemju politikas fonda pētnieks Dimitris Skleparis, abi nosacījumi tikpat kā nestrādā.
"Oktobrī izšķirsies Eiropas Savienības-Turcijas vienošanās pastāvēšanas jautājums. Proti, vai Turcijas pilsoņiem būs piešķirtas brīvas jeb bezvīzu ceļošanas tiesības Eiropā. Manuprāt, jo tuvāk šim datumam oktobrī, jo vairāk Turcija izmantos migrantu plūsmas kā spiediena sviru attiecībā uz Eiropas Savienību.
Tā vai citādi, šī vienošanās ar Turciju bijusi pagaidu līdzeklis. Noteikti tas nav veids, kā risināt bēgļu un migrantu problēmu Eiropā.
Domāju, oktobrī tas apstiprināsies, ka šis bija pagaidu risinājums un jāmeklē jauni risinājumi," teica Sklepari.
Grieķijā prasa plānu "B" krīzes mazināšanai
Neveiksmīgais apvērsuma mēģinājums Turcijā ietekmējis arī migrantu un bēgļu apmaiņas procesu, kā to paredzēja vienošanās ar ES. Jūlijā Turcija atsauca savas amatpersonas no grieķu salām un migrantu pārvietošana uz Turciju iesala uz nenoteiktu laiku. Saskaņā ar vienošanos bija paredzēts pārvietot apmēram 600 cilvēkus mēnesī, taču visu šo mēnešu laikā līdz 6.septembrim tikai nepilni 500 migrantu un bēgļu mēroja atpakaļceļu līdz Turcijai.
Grieķu aizsardzības ministra vietnieks cer, ka šie procesi atsāksies šonedēļ. Viņaprāt, Turcija neriskēs pārraut saites ar Eiropu. Sniegt EK oficiālo nostāju saistībā ar problemātisko ES-Turcijas vienošanos pieprasījusi Eiropas Parlamenta deputāte no Grieķijas Eliza Vozemberga-Vrionidi.
"Mēs vairs nevaram pieņemt iebraucējus. Mums nav iespēju, to neļauj nepietiekamā infrastruktūra. Cilvēku ir daudz vairāk nekā uzņemšanas centru un nometņu – tātad vietu, kur viņus var uzņemt cienīgos apstākļos. Bēgļu pārvietošanas plāns nestrādā, jo ir dalībvalstis, kas nepiekrīt to ievērot. Otrkārt, nestrādā arī migrantu pārcelšana no Turcijas un to sadalīšana Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Tāpēc mēs esam iesnieguši pieprasījumu un prasām, lai Eiropas Savienības mums atbild: vai pastāv kāds plāns "B"?
Kāds ir plāns "B", ja mēs zinām, ka dalībvalstis nepiekrīt ievērot pārvietošanas vienošanos? Kas var notikt ar Grieķiju?" vaicāja Vozemberga-Vrionidi.
Itāļi vēlas vienoties ar Ziemeļāfrikas valstīm
Nekāda plāna "B" Eiropai nav. Ir vienošanās ar Turciju, pie kuras arī strādās. To, atbildot uz Latvijas Radio jautājumu, teica Itālijas valdības valsts sekretārs ES lietās Sandro Goci, kurš ieradās Atēnās Eiropas lietu ministru sanāksmē. Vēl jo vairāk – Eiropai ir padomā līdzīgu līgumu slēgšana ar Ziemeļāfrikas valstīm.
"Mēs negatavojam rezerves plānus. Mēs vēlamies, lai šī vienošanās strādātu un strādātu labāk. Turklāt, uzskatām, ka šāda veida vienošanās būtu jāslēdz arī ar citām valstīm.
Mums vajadzētu sākt pārrunas ar visām Ziemeļāfrikas valstīm. Kā arī jāatbalsta trauslā Lībijas valdība, lai pie noteiktiem nosacījumiem varētu pārrunāt sadarbības līguma slēgšanu migrācijas jautājumā," teica Goci.
Lībija nav minēta nejauši. Tagad Itālija seko Grieķijas pēdās. Pēc Briseles-Ankaras vienošanās migrantu plūsmas pārvirzījās uz Itāliju, sākot bīstamo jūras ceļu tieši no Lībijas. Septembra pirmajā nedēļā katru dienu tagad jau itāļu krastus sasniedza 1500 cilvēku.
Abu dienvidvalstu augstākās amatpersonas nosoda tās Eiropas valstis, kas atsakās vai kavējas pieņemt bēgļus to pārdales shēmā. Tieši pirms gada tapa kopējs lēmums pieņemt no Grieķijas un Itālijas kopumā 160 000 patvēruma meklētāju divu gadu laikā.
Pagaidām tas tiek darīts gliemeža ātrumā. Gada laikā jaunās mājas kādā no Eiropas valstīm rada 4500 cilvēku.
Kritisks par to Grieķijas aizsardzības ministra vietnieks: "Vairāki tūkstoši cilvēku ir gatavi pārcelšanai uz citām Eiropas valstīm, kas neuzsāk nekādas darbības. Ir negatīvs Višegradas valstu piemērs, kad atsakās pieņemt bēgļus. Taču arī citas valstis, kas neatsakās pieņemt, taču arī neuzsāk uzņemšanas procesu. Šī tēma ir jāceļ Eiropas Savienības līmenī, jo ir svarīgi īstenot pieņemtos lēmumus. Citādi, kāpēc lai vispār tos lēmumus pieņemt?!"
Šoruden Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes dienaskārtībā varētu nonākt pavasarī ierosinātais priekšlikums mainīt Dublinas līguma nosacījumus. Tiek plānots sodīt valstis, kas atsakās pieņemt patvēruma meklētājus, par katru atteikumu ieviešot sodu 250 000 eiro apmērā.
