Spānijas parlamenta apakšnams ceturtdien apstiprināja eitanāzijas likumprojektu galīgajā lasījumā ar 202 balsīm par un 141 balsi pret, ziņo aģentūra “AFP”.
Likumprojekts paredz, ka eitanāzija būs pieejama cilvēkiem, kas cieš no smagām, hroniskām slimībām, kas viņiem rada neizturamas ciešanas, kā arī nav nekādu cerību, ka pacients varētu atveseļoties.
Spānijā būs atļauta eitanāzija, kurā medicīniskais personāls apzināti izlemj izbeigt neārstējami slima pacienta ciešanas, kā arī asistēta pašnāvība, kur šo procedūru veic pats slimnieks. Līdz šim par līdzdalību nesankcionētā dzīvības izbeigšanā draudēja līdz pat 10 gadu cietumsods.
Likumā ir noteikti stingri kritēriji: pacientam jābūt Spānijas pilsonim vai iedzīvotājam. Izsakot lūgumu par eitanāziju, viņam jābūt pie pilnas apziņas.
Prasība par eitanāzijas veikšanu būs jāiesniedz rakstiski, un tas jādara divreiz, ar 15 dienu atstarpi. Mediķiem būs tiesības atteikties piedalīties eitanāzijas procedūrā.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka eitanāzijas legalizāciju atbalsta pārliecinošs vairākums Spānijas iedzīvotāju. Taču pret to iestājās ietekmīgā katoļu baznīca un Spānijas labējās partijas, kas apņēmušās vērsties pie Konstitucionālās tiesas, lai pārsūdzētu parlamenta lēmumu. Konservatīvie deputāti apgalvo, ka eitanāzijas legalizācija vairošot neuzticību starp vecākiem un viņu bērniem, turklāt tā esot “nāves izvēlēšanās medicīnas vietā”.
Spānijas kaimiņvalsts Portugāle janvārī ar parlamenta lēmumu legalizēja eitanāziju, taču Portugāles Konstitucionālā tiesa šonedēļ atcēla šo lēmumu, jo likums nav pietiekami labi izstrādāts.
Eitanāzija ir legalizēta arī Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā.
Šāda iniciatīva bija iesniegta arī Latvijas parlamentā, bet Saeimas atbildīgā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pagājušonedēļ noraidīja sabiedrības iniciatīvu “Par labu nāvi”, kas aicināja Latvijā legalizēt eitanāziju nedziedināmas slimības un neciešamu sāpju gadījumā. Šo iniciatīvu bija parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.
