Krišs Kairis: Paldies, ka atradāt laiku intervijai. Kāds kopumā šobrīd ir Somijas sabiedrības viedoklis par drošību? Kā tas mainījies pēdējā gada laikā un ar Somijas centieniem iekļūt NATO?
Mikaels Vigels: Pirms gada tas radikāli, pilnībā, gandrīz vienas nakts laikā mainījās. Domāju, ka Somijas sabiedrība ir mainījusi savas domas par iestāšanos NATO. Somija ir bijusi militāri neitrāla, taču tas ļoti mainījās, kad Krievija sāka savu agresiju Ukrainā. Lielākā daļa sabiedrības ļoti drīz – pat ātrāk nekā Somijas politiskā vadība – nonāca pie viedokļa, ka Somijai vajadzētu iestāties NATO.
Atbalsts tam ir ārkārtīgi augsts – aptuveni 75–80%. Somijā valda ļoti plaša vienprātība par drošības politiku. Ja pirms gada bija lielas bažas par vispārējo drošības situāciju, arī par pašu Somiju, tad tās vairs nav tik lielas. Mēs redzam, ka Krievija ir ļoti iesaistījusies karā Ukrainā un aiz mūsu robežām ziemeļos vairs nav daudz krievu spēku, tāpēc mūs pašlaik neuztrauc militāri draudi Somijai.
To apzinoties, mēs, protams, vairāk uztraucamies par hibrīddraudiem – kiberuzbrukumiem, dezinformācijas operācijām, sabotāžu un tamlīdzīgām lietām. Bet, es domāju, ka Somija ir ļoti labi sagatavota šāda veida draudiem. Gadiem šeit esam uzturējuši ļoti augstu sagatavotības līmeni, sākot no aukstā kara laika.
Somija visu laiku ir uzturējusi ļoti augstu gan militārās, gan civilās sagatavotības līmeni.
Vai Somija varētu pievienoties NATO jau šajā vasarā NATO samitā Viļņā un darīt to bez savas partneres Zviedrijas?
Es domāju, ka absolūti pirmais variants ir Somijai un Zviedrijai iestāties kopā. Un es domāju, ka mūsu politiskā vadība Somijā ir bijusi nelokāma, norādot, ka viņi vēlas pievienoties vienlaikus ar Zviedriju.
Somijai un Zviedrijai ir stratēģiski ļoti lietderīgi pievienoties kopā. Es domāju, ka tā ir arī NATO organizācijas cerība, ka Somija un Zviedrija pievienosies kopā. Tas palīdzētu militārajā, aizsardzības plānošanā un tamlīdzīgās lietās.
Bet, protams, galu galā, ja Turcija pilnībā bloķēs Zviedrijas pievienošanos, tad Somijai, iespējams, vajadzēs apdomāt situāciju vēlreiz. Vismaz padomāt, cik ilgi Somija gaidīs Zviedriju.
Bet tas nav risinājums, kas pašlaik tiek īpaši apsvērts. Tagad doma ir – Somijai un Zviedrijai ir jāiet kopā, un, iespējams, pēc vēlēšanām Turcijā tas kļūs nedaudz vieglāk virzāms uz priekšu.
Turcijas mainīgais viedoklis – varbūt ļaut Somijai NATO pievienoties jau šobrīd, bet Zviedrijai ne, – vai tā ir tāda kā spēle?
Man šķiet, ka tāda iespēja, ka Turcija vēlas "iedzīt ķīli" starp Somiju un Zviedriju, pastāv. Daži apgalvojumi pēc tā izskatās. Taču mēs neesam pilnīgi pārliecināti, vai tā ir Turcijas taktika vai ne. Grūti pateikt. Jebkurā gadījumā no zviedru un somu perspektīvas, es domāju, ka ir svarīgi turēties kopā. Un, ja ir tādi nodomi starp mums iedzīt ķīli, mums nevajadzētu ļaut tam notikt.
Kā analītiķis varbūt varat komentēt – kā uz šo procesu skatās Krievija?
Raugoties no Krievijas perspektīvas, plaisa starp Somiju un Zviedriju, protams, ir sava veida dāvana dzimšanas dienā vai kas tamlīdzīgs. Krievija vēlētos, lai šāds stratēģisks "ķīlis tiktu iedzīts Eiropā un ziemeļos".
Protams, no Krievijas militāristu perspektīvas neizskatītos labi, ja NATO pievienotos gan Somija, gan Zviedrija. No viņu perspektīvas būtu daudz patīkamāk, ja kāda no valstīm nevarētu pievienoties, un tas, iespējams, veicinātu daudz lielāku spiedienu.
Ja Zviedrija nepievienotos, tas, iespējams, radītu lielāku spiedienu uz Zviedriju, un NATO šajā reģionā būtu grūtāk plānot.
Gan Zviedrijas, gan Somijas pievienošanās palīdz lielai daļai aizsardzības plānošanas un aizsardzības treniņu, kā arī informācijas apmaiņai ziemeļu telpā. Un tas, protams, ir kaut kas tāds, no kā Krievija vēlētos izvairīties.
Tātad šajā ziņā Turcija ļoti spēlē uz to vai, iespējams, spēlē Krievijas interesēs neatkarīgi no tā, vai tas ir apzināti vai neapzināti. To ir grūti pateikt.
