Somija un Zviedrija tuvinās dalībai NATO

Krievijas iebrukums Ukrainā strauji mainījis Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju un politisko partiju viedokli par iespējamo pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai jeb NATO. Ja Somijas gadījumā var prognozēt drīzu lēmumu par pievienošanos militārajai aliansei, tad Zviedrijā ir sagaidāmas ilgākas diskusijas. Tomēr analītiķi prognozējuši, ka abas ziemeļvalstis lems par labu dalībai NATO un Baltijas reģiona drošības stiprināšanai. Tikmēr Krievija ir brīdinājusi, ka tādā gadījumā veiks atbilstošus pretpasākumus.

Somija un Zviedrija tuvinās dalībai NATO
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Dažādu apsvērumu dēļ Somijā un Zviedrijā līdz šim valdīja noraidoša attieksme pret pievienošanos NATO. Taču pēc tam,

kad 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, abās valstīs strauji pieaudzis atbalsts dalībai Ziemeļatlantijas aliansē.

Marta sākumā veiktā aptaujā 62% respondentu Somijā atbildēja, ka valstij ir jāpievienojas NATO, bet 16% bija pret dalību militārajā aliansē. Atbalsts Somijas dalībai NATO bija pieaudzis par deviņiem procentpunktiem, salīdzinot ar aptauju, ko veica Krievijas iebrukuma pirmajās dienās. Februāra aptaujā pirmo reizi vairākums Somijas iedzīvotāju atbalstīja pievienošanos NATO.

Savukārt Zviedrijā marta sākumā publicētā aptaujā valsts iestāšanos NATO atbalstīja 51% respondentu, bet pret šādu soli bija 27% aptaujāto. Tā bija pirmā reizi, kad kādā aptaujā vairākums Zviedrijas iedzīvotāju atbalstīja dalību militārajā aliansē. Vēl janvārī veiktā aptaujā Zviedrijas pievienošanos NATO atbalstīja 42% valsts iedzīvotāju, bet 37% to neatbalstīja.

Somus vada racionālas bailes

Reaģējot uz iedzīvotāju noskaņojuma maiņu, arī Somijas un Zviedrijas lielākie politiskie spēki arvien vairāk atbalsta ideju par savu valstu pievienošanos NATO.

Somijas premjerministre sociāldemokrāte Sanna Marina paziņojusi, ka lēmums par Somijas iespējamo pieteikumu dalībai NATO jāpieņem tuvāko nedēļu laikā. Viņas vadītā valdība šonedēļ parlamentā iesniegs ziņojumu, kurā ir izanalizēti iespējami ieguvumi un zaudējumi no Somijas dalības NATO.

Somijas bijušais premjerministrs Aleksandrs Stubs, kurš pašlaik ir profesors Eiropas Universitātes institūtā Florencē, prognozēja, ka Somija jau maijā iesniegs pieteikumu dalībai NATO.

Viņam ir sava versija, kāpēc Somijas sabiedrības viedoklis tik strauji ir mainījies par labu pievienošanos pasaulē spēcīgākajai militārajai aliansei.

"Somijas sabiedrības viedoklis mainās, jo somi ir racionāli. Un viņus vada racionālas bailes par to, ka pie mums varētu notikt tas pats, kas pašlaik notiek Ukrainā. Mēs nevēlamies vēlreiz palikt vienatnē, kā tas bija Ziemas kara laikā. Tāpēc mēs pieteiksimies dalībai NATO. Manuprāt, dalība NATO ir pēdējais solis Somijas integrācijā vērtībās balstītā demokrātiskā aizsardzības aliansē, kurai mēs piederējām jau no paša sākuma," prātoja Stubs.

Zviedriem gausākas diskusijas

Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone neizslēdza valsts iespējamo pieteikšanos dalībai NATO, bet pirms tam šis jautājums esot rūpīgi jāizvērtē. Viņa uzskata, ka galīgais lēmums ir jāpieņem līdz maija beigām.

Andešsones vadītā Sociāldemokrātiskā partija pirmdien uzsāka iekšējās debates par iespējamo pievienošanos militārajai aliansei.

Partijas kongresā novembrī vairākums biedru atbalstīja līdzšinējo nostāju, ka Zviedrijai nav jāpievienojas NATO.

Stubam ir arī skaidrojums, kāpēc Zviedrijā diskusija par iespējamo pievienošanos NATO norit gausāk nekā Somijā.

"Jums ir jāsaprot, ka Somija aukstā kara laikā bija neitrāla vajadzības spiesta. Mums tādiem vajadzēja būt, jo tā bija vienīgā iespēja, kā izdzīvot blakus Padomju Savienībai. Savukārt Zviedrija ir bijusi neitrāla ideoloģisku apsvērumu dēļ. Tāpēc nostājas maiņa Zviedrijā ir daudz sarežģītāka un lēnāka nekā Somijā. Mums tas ir vienkāršāk: labi, Krievija ir atgriezusies, mēs stāsimies NATO. Bet Zviedrijā, un jo īpaši sociāldemokrātiem, mainīt viedokli par dalību NATO ir gandrīz tas pats, kas mainīt reliģisko pārliecību. Un es nerunāju par pāriešanu no protestantisma uz katolicismu, bet gan no kristietības uz islāmu. Tā ir milzīga izmaiņa. Bet es domāju, ka Zviedrija lems par labu dalību NATO aptuveni tajā pašā laikā, kad Somija. Tas, protams, veicinās drošību Baltijas jūras reģionā," uzskata Stubs.

Krievija būšot spiesta "līdzsvarot situāciju"

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms nedēļas paziņoja, ka alianse ir gatava uzņemt abas valstis.

"Somijai un Zviedrijai pašām ir jāizlemj, vai pievienoties NATO. Savukārt NATO cienīs šo valstu lēmumu neatkarīgi no tā, vai tās nolems pievienoties vai ne, jo mēs cienām suverēnu un neatkarīgu valstu lēmumus. Ja viņi nolems pieteikties dalībai NATO, tad es sagaidu, ka visas 30 alianses dalībvalstis to atbalstīs. Mēs arī atradīsim veidus, kā risināt Somijas un Zviedrijas iespējamās bažas par savu drošību laikā no brīža, kad saņemsim pieteikumu dalībai NATO, līdz pēdējam ratifikācijas balsojumam," sacīja Stoltenbergs.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pagājušajā nedēļā brīdināja, ka gadījumā, ja Zviedrija un Somija pievienosies NATO, Krievija būšot spiesta "līdzsvarot situāciju" un pastiprināt militāro klātbūtni valsts rietumos.

Vienlaikus Peskovs norādīja, ka Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO neradīšot "eksistenciālus draudus" Krievijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti