No valsts piecarpus miljoniem iedzīvotāju vairāk nekā divi miljoni ir arodbiedrībās. Sagaidāms, ka jau piektdien asās pretrunas starp valdības iecerētajiem taupības pasākumiem un arodbiedrībām rezultēsies pēdējās desmitgadēs lielākajā streikā. Trešo gadu valstī turpinās recesija, un vairums ekspertu prognozē, ka tāds būs arī nākamais gads.
Neveiksmes piemeklējušas gan Somijas papīra ražošanas nozari, gan augsto tehnoloģiju kompāniju “Nokia”. Situāciju vēl sliktāku padara sankciju karš un arī Krievijas ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās.
Pirmo reizi pēc premjera Esko Aho īpašās runas pirms vairāk nekā 20 gadiem nāciju uzrunājis pašreizējais premjerministrs Juha Sipila. Šī esot pēdējā izdevība Somijai atkal būt formā. “Atkārtoti aicinu abas darba tirgus puses. Tādi pasākumi kā piemaksu atcelšana par darbu svētdienās izrādījās ļoti sarežģīti, tādēļ aicinu to vietā rast vieglākus risinājumus esošo kolektīvo nolīgumu ietvaros. Vēl ir pāris dienas laika, pirms parlaments sāks izskatīt pasākumus, kurus ierosinājusi valdība. Valdības ierosināto pasākumu paketi var aizstāt ar darba laika pagarināšanu par 20 minūtēm vai atsakoties no piemaksām pie atvaļinājumu naudas,” sacīja Sipila.
Premjers atzina, ka somi bija pirmajās līnijās starp Grieķijas padomdevējiem, sakot, ko grieķiem darīt, bet ko nē. Tagad esot laiks šos padomus piemērot arī pašiem sev. “Mēs nevaram atļauties nonākt stāvoklī, kur citi sāks lemt mūsu vietā”, brīdināja premjers Sipila.
Lai celtu Somijas darbaspēka konkurētspēju, salīdzinot ar Vāciju un Zviedriju, valdības pasākumu plāns paredz ievērojami samazināt likmi par darbu svētdienās, samazināt piemaksas par virsstundām, kā arī atteikties no divām svētku dienām.
“Ekonomiskā izaugsme Somijā ir zemākā starp visām Eiropas valstīm un ekonomika sarūk jau ilgu laiku. Nevienā citā Eiropas valstī bezdarbs neaug tik strauji kā Somijā. Somijas darbaspēks un rūpniecība zaudējusi konkurētspēju. Mūsu parāds pieaudzis straujāk nekā vidēji Eiropā. Valsts un pašvaldību izdevumi stingri pārsniedz ieņēmumus. Mūsu nodarbinātības līmeņi tālu atpaliek no mūsu konkurentiem. Ar Zviedrijas nodarbinātības līmeni mūsu valsts jau tagad būtu formā,” atzīst premjers.
Savukārt Somijas ekonomikas ministrs Oli Rēns brīdināja, ka šī krīze viņa valstī atšķiras no tās, kas pieredzēta 90. gadu sākumā. Toreiz nevarēja šaubīties par to, cik nopietna krīze valsti piemeklējusi. Tagad eiro valūtas stabilitāte dodot mānīgu drošības sajūtu, kurai nav pamata.
Somijas valdība, arodbiedrības un darba devēji jau atkārtoti nav spējuši vienoties par izmaiņām, kas veicamas, lai veicinātu konkurētspēju. Iepriekšējo ierosinājumu par pieciem procentiem samazināt darba spēka izmaksas aizvietojis pašreizējais – pagarināt darba dienu par 20 minūtēm un uz pusi samazināt atalgojumu par darbu svētku dienās. Savukārt arodbiedrības norāda, ka valdības ierosinātie pasākumi mazinās pirktspēju un smagi skars vairākas strādājošo grupas.
