Tikmēr Zviedrijā sākušās problēmas ar ieceļotāju personības pārbaudi transportā, bet Dānijā kritiku izsaucis varas iestāžu lēmums atļaut pārbaudīt patvēruma meklētāju privātās lietas un konfiscēt arī vērtslietas.
Pār jūru un pa sauszemi šī gada laikā Eiropā ieceļoja jau viens miljons un seši tūkstoši cilvēku. Jaunākie Starptautiskās migrācijas organizācijas dati liecina, ka 800 000 izmantojuši ceļu no Turcijas caur Grieķiju un lielākā daļa no patvēruma meklētājiem ir sīrieši, irākieši un afgāņi.
Gandrīz 3700 cilvēki šajā bīstamajā ceļā ir gājuši bojā.
Šajā ziņojumā ir apkopoti dati no sešām Eiropas Savienības dalībvalstīm – Grieķijas, Bulgārijas, Itālijas, Spānijas, Maltas un Kipras, kuras sniegušas informāciju par reģistrētajiem ieceļotājiem. Tāpat informāciju sniegušas vietējās varas iestādes un organizācijas novērotāji.
Migrācijas organizācijas ģenerāldirektore Leisija Svinga paziņojusi, ka ar datu apkopošanu vien ir par maz un joprojām ir nepieciešama izlēmīga rīcība, lai migrācija būtu legāla un droša visiem – gan pašiem migrantiem, gan valstīm, kuras kļūs par viņu jaunajām mājām.
Migrācijas aģentūra kopīgi ar ANO komisariātu bēgļu jautājumos kopīgā paziņojumā norāda, ka no Eiropas ir jūtama daudz koordinētāka rīcība krīzes apkarošanā, taču vēl ir ļoti daudz darāmā gan bēgļu uzņemšanai paredzētās infrastruktūras nodrošināšanai, gan reģistrācijai, gan arī to personu noskaidrošanai, kurām nepienākas patvēruma meklētājiem paredzētā aizsardzība.
Vienlaicīgi saņemtas ziņas, ka ar pamatīgām grūtībām ir saskārusies Zviedrija, kuras imigrācijas noteikumi ieceļotājiem vienmēr ir uzskatīti par vieniem no vislabvēlīgākajiem. Zviedrijas valsts dzelzceļa operators SJ gatavojas apturēt maršrutus uz Dāniju un no tās, jo organizācija nav spējīga pienācīgi veikt valdības pieprasītās personu identitātes pārbaudes, kuru mērķis ir mazināt bēgļu pieplūdumu.
Zviedrijas jaunie likumi nosaka, ka transporta kompānijām var piešķirt ievērojamus naudassodus, ja ieceļotājiem Zviedrijā nebūs derīga identifikācijas dokumenta ar foto. Dzelzceļa operators norāda, ka tam vienkārši trūkst laika, lai pārbaudītu visus pasažierus, kuri pār Ēresunda kanāla tiltu ceļo no Kopenhāgenas uz Malmi. Dzelzceļa satiksme starp abām pilsētām tiks apturēta 4.janvārī, kad spēkā stāsies jaunais likums, līdz brīdim, kamēr netiks atrasts pienācīgs problēmas risinājums.
Otra dzelzceļa kompānija, kas arī veic pārvadājumus starp Dāniju un Zviedriju, izlēmusi samazināt braucienu skaitu sastrēgumstundās, atvēlot vairāk laika pārbaudēm.
Savukārt Dānijā, kā arī ārpus tās robežām pēdējās nedēļas laikā visai asas diskusijas izcēlušās par policijas plāniem pārmeklēt bēgļu bagāžu, meklējot vērtslietas. Plāns paredz, ka turpmāk patvēruma meklētājiem varētu konfiscēt vērtīgās lietas, izņemot laulību gredzenus un telefonus, pieprasot, lai par uzturēšanos patvēruma meklētāju centros personas maksātu pašas.
Dānijas integrācijas ministre Ingera Stojberga paziņojusi, ka sašutumam nav pamata, jo arī pašiem dāņiem, ja viņi vēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu, tiek pieprasīts pārdot vērtslietas, ja to vērtība pārsniedz 1340 eiro.
Šādi Dānijas valdības piedāvājumi jau izpelnījušies salīdzinājumu ar nacistisko Vāciju, kura Otrā pasaules kara laikā konfiscēja zeltu un vērtslietas ebrejiem un citu tautību pārstāvjiem.
Dānijas premjerministrs Larss lokke Rasmussens gan norādījis, ka mediji situāciju atspoguļo nepatiesi un ir jāsaprot Dānijas labklājības sistēma – ja gribi saņemt pabalstus, bet tev pašam ir pieejami līdzekļi, no sākuma tev ir jāmaksā pašam.
