Pagājušā gada novembra beigās Eiropas Komisija publicēja Brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā tika aicināts veikt padziļinātu ekonomiskās situācijas izpēti 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kā toreiz paziņoja Eiropas Komisijas monetāro lietu komisārs Olli Rēns, Eiropas Savienība ir uzsākusi novērst makroekonomiskās nepilnības, kas ir izveidojušās pēdējo desmit gadu laikā pirms pašreizējās ekonomiskās krīzes. Rēns atzina, ka nepilnību novēršanā ir ieguldīts milzīgs darbs, taču visa šī procesa sabalansēšana nebūt nav beigusies un sabalansēšanas process ietekmēs ekonomisko vidi vēl vairākus gadus.
Šodien Eiropas Komisija nākusi klajā ar ziņojumu par padziļinātajiem pētījumiem minētajās valstīs. Kā paziņojis Olli Rēns, makroekonomisko procesu noregulēšana notiek visā Eiropā un katrā valstī šis process iet savu ceļu, tāpēc arī sagaidāms, ka nākamo gadu laikā valstu vidū pastāvēs atšķirības izaugsmes apmēros.
Ziņojumā konstatēts, ka 11 pārbaudītajās valstīs - Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā, Nīderlandē, Somijā, Zviedrijā un Lielbritānijā - neatbilstības nav pārmērīgas, taču Eiropas Komisijas rekomendācijas būtu jāiestrādā Nacionālajās reformu programmās un stabilitātes un konverģences programmās. Šīs rekomendācijas plānots publicēt maija beigās.
Pavisam atšķirīga situācija ir izveidojusies Spānijā un Slovēnijā. Ja Spānijas banku sistēma jau ir saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu grūtību pārvarēšanai, tad Slovēnija var kļūt par sesto valsti, kurai var būt nepieciešams starptautiskais aizdevums. Olli Rēns norāda uz nepieciešamajiem soļiem, kuri Slovēnijai jāsper tuvākajā laikā:
„Lai apturētu un apgrieztu šo negatīvo tendenci, Slovēnijai ir jāvirzās uz priekšu strauji un izlēmīgi. Tai ir jāpabeidz aizsāktās reformas un jāvienojas par visaptverošiem un konkrētiem politikas pasākumiem, kurus iekļaut savās stabilitātes un reformu programmās. Šīs programmas jāiesniedz Eiropas Komisijai tuvāko nedēļu laikā.”
Slovēnijas jaunā premjerministre Aļenka Bratušeka iepriekš izteikusies, ka viņas valdība strādā dienu un nakti, lai glābtu grūtībās nonākušo banku sistēmu. Pēc viņas vārdiem, šis ir pirmais un svarīgākais uzdevums, taču arī pēc šīs problēmas atrisināšanas Slovēniju negaida viegli laiki. Tāpat plānota valsts uzņēmumu privatizācija, kā arī pensiju un darba reformas, kuru mērķis ir samazināt valsts budžeta deficītu.
Bet tikmēr ietekmīgā banku asociācija - Starptautiskais Finanšu Institūts, brīdinājis Eiropas varas iestādes, ka Slovēnijai jau tagad kā piesardzības solis būtu jāpiešķir finansiāls aizdevums, lai nākotnē izvairītos no daudz lielākas un apjomīgākas glābšanas. Organizācija, kas apvieno 450 pasaules lielākās bankas uzskata, ka finansējumam būtu jānāk no Eiropas Stabilitātes mehānisma.
Olli Rēns šodien atsevišķi brīdinājis arī Franciju par tās sabiedriskā sektora parādiem, kas var izrādīties Ahileja papēdis visai eirozonai. Laikā, kad Francija vēlas iegūt papildu gadu Eiropas Savienības noteiktā deficīta līmeņa sasniegšanai, Olli Rēns uzsvēris, ka Francija ir viena no eirozonas kodola valstīm, gan no izmēru, gan ģeopolitiskā viedokļa, tāpēc tai problēmu risināšanai ir jāpieiet daudz atbildīgāk.
Eiropas Komisijas ziņojumā nav publicēti dati par situāciju Kiprā, jo šīs valsts uzraudzība notiek īpaši apstiprināta plāna.
