Jau pirmdien, 14.martā, Ženēvā pēc ilgāka pārtraukuma būtu jāatsākas sarunām par Sīrijas nākotni. Savu piekrišanu dalībai šajās sarunās, kas notiek ANO īpašā sūtņa Stafana de Misturas vadībā, apstiprinājuši gan Sīrijas valdības pārstāvji, gan daudzu sīriešu kaujinieku grupējumu un mērenās opozīcijas pārstāvji.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs gan norādījis, ka sarunu veiksmīgu iznākumu liek apšaubīt fakts, ka uz sarunām nav aicināti Sīrijas kurdu pārstāvji, kuru dalību sarunās bloķē Turcija. Lavrovs norādījis, ka kurdi ir ievērojami stiprinājuši savas pozīcijas, tie kontrolē ievērojamas pozīcijas valsts ziemeļos, turklāt kurdi ir gan ASV, gan arī Krievijas sabiedrotie cīņā pret grupējumu „Islāma valsts”.
Pirms gaidāmajām sarunām ir izskanējušas ziņas par to, ka gan Krievija, gan rietumvalstis esot sākušas aktīvi apspriest Sīrijas federalizāciju.
Diplomāti Apvienotajās Nācijās aģentūrai „Reuters” paziņojuši, ka federāla valsts uzbūve ļautu saglabāt kara izpostītās valsts vienotību, vienlaicīgi reģionālajām varas iestādēm piešķirot plašu autonomiju.
Krievijas ārlietu ministrija sestdien, 12.martā šīs ziņas gan nosaukusi par pilnīgām muļķībām, norādot, ka Sīrijas nākotne ir jāizlemj pašiem sīriešiem.
Pirms gaidāmajām sarunām Sīrijas ārlietu ministrs Valids Muallems paziņojis, ka ar mērenās opozīcijas pārstāvjiem netiks apspriestas divas lietas – prezidenta Bašara al Asada liktenis un jau iepriekš minētā federalizācija. Muallems paskaidrojis, ka Asada jautājums ir sarkanā līnija, norādot, ka gadījumā, ja opozīcija pieprasīs viņa aiziešanu, viņiem uz sarunām labāk nebraukt. Pēc ministra vārdiem, nevienam nav tiesību apspriest prezidenta vēlēšanas, jo tas ir tikai un vienīgi Sīrijas tautas lēmums.
Pret Sīrijas federalizāciju iebilst arī Stafans de Mistura. Pēc viņa vārdiem sadalīšana ir pēdējais, ko Sīrija var atļauties vai kas tai būtu vajadzīgs. Pēc sūtņa vārdiem, nelielas valstis, kuras kontrolē viena grupa, bet apmaksā kāda cita, nebūtu ilgtspējīgas, turklāt šādu piedāvājumu, visticamāk, Sīrijā neviens neatbalstītu.
Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņojis, ka jau 12.marta vakarā ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu apspriedīs Sīrijā nodibinātā pamiera izpildi jeb, pareizāk sakot, tā neievērošanu. Pirms tikšanās ar Saūda Arābijas karali Kerijs uzsvēris, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms nedrīkst izmantot uguns pārtraukšanas priekšrocības laikā, kad citas iesaistītās puses cenšas pilnībā ievērot pamiera nosacījumus. Kerijs gan atzinis, ka pamiers ir ļāvis samazināt militāro aktivitāti par 80 līdz 90 procentiem.
Kā pirms gaidāmajām Ženēvas sarunām norāda vairāku rietumvalstu pārstāvji, lai arī neliels, bet tomēr optimisms par krīzes politisku risinājumu joprojām pastāv, un par to liecinot arī ANO Drošības padomes vienprātīgi pieņemtā rezolūcija par darbībām Sīrijas pilsoņu kara izbeigšanai. Starp citu, rezolūcijā arī īpaši norādīts uz Sīrijas nedalāmību.
