Kā paziņojuši Eiropadomes prezidējošās valsts Luksemburgas pārstāvji, migrācijas apjomi ES un ārpus tās ir sasnieguši nepieredzētus apjomus. Jaunākie ES robežu kontroles aģentūras "Frontex" dati liecina, ka pagājušajā mēnesī vien ES robežas ir sasnieguši 107 500 cilvēku.
Sagaidāms, ka ārkārtas tikšanās laikā vislielākā uzmanība tiks pievērsta iekšējais sadarbībai, cīņai ar imigrantu nelikumīgu pārvadāšanu, kā arī bēgļu izdošanas politiku.
Vācija, Francija un Lielbritānija ir norādījušas, ka Eiropas Savienībai būtu jāizveido drošo izcelsmes valstu saraksts, kas ļautu nekavējoties repatriēt daļu no ieceļotājiem.
Tieši Lielbritānija pēdējā laikā ir uzsākusi vienas no skaļākajām diskusijām par imigrantu jautājumu, jo pagājušajā gadā valstī ieradušies par 330 000 vairāk cilvēku nekā to pametuši.
Tā, piemēram, Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēza Meja paziņojusi, ka tie imigranti, kuri neatradīs darbu Lielbritānijā, būtu jāizsūta no ES. Tāpat, viņasprāt, būtu jāierobežo arī cilvēku brīva pārvietošanās ES iekšienē.
Intervijā izdevuma "Sunday Times" Meja norādījusi, ka Eiropas migrācijas sistēma nedarbojas. Turklāt viņas ierosinājums izraidīt nestrādājošos imigrantus neesot pretrunā ar brīvas iedzīvotāju kustības principiem, bet gan atgriežot tos šīs idejas pirmsākumos.
Ministre norādījusi, ka sākotnēji brīva pārvietošanās bijusi vērsta tieši uz tām personām, kuras devušās strādāt, nevis meklēt darbu vai pieprasīt sociālos pabalstus.
Meja piebildusi, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta arī studentiem, kuri pēc mācību beigām, neatrodot darbu, paliek dzīvot Lielbritānijā. Nav arī izslēgts, ka tuvākajā laikā britu likumdevēji varētu pieņemt likumu, kas aizliedz valstī strādāt ar studentu vīzām valstī dzīvojošu personu sievām un radiniekiem.
Bēgļu jautājums ir viena no tām prioritātēm, kurām pastiprinātu uzmanību pievērsis britu premjers Deivids Kamerons, nolemjot izsludināt referendumu par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar ES.
Visai pretrunīga situācija izveidojusies arī otrā pasaules malā – Austrālijā, kas savā valstī bēgļiem iekļūt neļauj, izvietojot viņus īpašās nometnēs Nauru un Papua Jaungvinejā. Cilvēktiesību aizstāvji šādu sistēmu ir kritizējuši.
Pagājušā gada septembrī Austrālija noslēdza līgumu ar Kambodžu par aizturēšanas centrā Nauru noraidīto bēgļu uzņemšanu apmaiņā pret finansiālu palīdzību. Šai programmai atvēlēti aptuveni 40 miljoni dolāru. Taču līdz šim uz Kambodžu brīvprātīgi pieteikušies doties vien četri bēgļi, un Kambodžas varas iestādes paziņojušas, ka tām vairs nav plānu uzņemt vēl vairāk cilvēku.
Kā norāda Austrālijas prese, 10 miljoni vienam bēglim esot pārāk liela summa, un esot pamats runāt par noslēgtās vienošanās izgāšanos. Arī opozīcijas pārstāvji šo līgumu nosaukuši par ļoti dārgu joku.
Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots un ārlietu ministre Džūlija Bišopa gan norāda, ka prese atsaucas tikai uz vienu Kambodžas valdības amatpersonu. Taču kopumā diskusijas ar Kambodžu norisinoties ļoti veiksmīgi un pirmajiem četriem bēgļiem noteikti sekošot citi.
Jau vēstīts, ka sākotnēji apspriedi bija plānots rīkot oktobrī. Tomēr nelegālās imigrācija problēma ir sasniegusi tādus apmērus, ka ES nepieciešams pieņemt steidzamus lēmumus.
Tikai šā gada jūlijā ES robežu šķērsojuši vairāk nekā 107 000 imigrantu, pārsniedzot visus iepriekšējo gadu rādītājus un par gandrīz 40 000 pārsniedzot jūnijā robežu šķērsojušo imigrantu skaitu.
Kopumā šogad Eiropā varētu būt ieradušies vismaz 340 000 nelegālo imigrantu - tas ir ievērojami vairāk nekā visā pagājušajā gadā kopā.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
