Sasauks arī ES ārkārtas samitu par bēgļu krīzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks  ceturtdien, 17.septembrī, sola paziņot datumu, kad rīkot migrantu krīzei veltītu Eiropas Savienības (ES) ārkārtas samitu. To  līdz ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli pieprasījuši vairāku citu dalībvalstu vadītāji. 

Tikmēr bloka iekšlietu ministri, kuri pirmdien nespēja vienoties par saistošām kvotām 120 tūkstošu  patvēruma meklētāju  sadalei,  jau nākamotrdien rīkos jaunu sanāksmi.

Iepriekš bija plānots, ka tā notiktu tikai oktobrī.

Pret kvotām iebilda Višegradas valstu grupa - Čehija, Polija, Slovākija un Ungārija -, kā arī Rumānija. Reaģējot uz neveiksmi iekšlietu ministru sanāksmē 14.septembrī, Vācija un Austrija   aicināja sasaukt Eiropas Savienības  ārkārtas samitu.  Vācijas kanclere paziņojusi, ka samitā netiks  runāts tikai  par valstu kvotām. Merkele arī distancējās no kolēģu izteikumiem, ka tām valstīm, ka atteiksies uzņemt patvēruma meklētājus, būtu jāsamazina  Eiropas finansiālais atbalsts.   

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā pauda ideju sadalīt gandrīz visās ES dalībvalstīs 160 000 bēgļu. Viņš norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.

Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.

Dažas dienas vēlāk, 14.septembrī, Eiropas Savienības iekšlietu ministri sanāksmē vienojās par 160 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, taču nespēja panākt vienprātību par obligātajām kvotām. Sanāksmē gan nepiedalījās Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā. Lai gan "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai, tam aizvien nepiekrīt Nacionālā apvienība un Zaļo un zemnieku savienība

Tikmēr Ārlietu ministrija ziņojumā valdībai uzsvērusi, ka atteikšanās no bēgļiem Latvijai radīs nopietnas politiskas un finanšu sekas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti