Ar senegāliešu mūziķu izpildīto dziesmu “Stundas”, kas aicina pasaules līderus pievērsies videi, Parīzē iesākts “Vienas planētas samits”. Tāpat kā daudzi citi starptautiski notikumi, arī šis kādu brīdi bija atlikts Covid-19 dēļ. Tagad tas pārcēlies uz interneta platformu, lai pasaules līderi, nevalstisko organizāciju, privātā sektora pārstāvji, uzņēmēji un aktīvisti Parīzei varētu pieslēgties tiešraidē, bet attālināti.
Šīs reizes tikšanās tēma ir bioloģiskā dažādība, un galvenie sarunu punkti ir četri:
- zemes un jūras ekosistēmu aizsardzība,
- ilgtspējīga pārtikas audzēšana,
- lielāks finansiālais atbalsts tiem, kuri palielina un aizsargā bioloģisko daudzveidību,
- saikne starp izcirstiem mežiem un cilvēku un dzīvnieku veselību.
Uzdevums – turēt modrus politiķus un piesaistīt donorus globāliem vides projektiem.
“Es būšu ļoti modrs, lai tām saistībām, kuras mēs šodien uzņemamies, seko rīcība un lai mēs tiešām tās izpildām, jo paziņojumi nemaina pasauli.
Bet es esmu pārliecināts, ka, ja mums izdosies nākamajā desmitgadē, precīzāk nākamajos deviņos gados, sasniegt šo rezultātus, mēs patiešām varēsim mainīt 11 pasaules valstu, tajā skaitā Āfrikā, nākotni,” uzrunā sacīja Makrons.
Viens no lielajiem praktiskajiem darbiem ir tā sauktā Zaļās sienas būvniecība Āfrikas kontinentā, kuras uzdevums būtu apturēt Sahāras tuksneša izplešanos. Celtniecība ir sākta pirms 14 gadiem, un tās uzdevums ir koku loka izveidošana pāri visai Āfrikai 7000 kilometru garumā, sākot no Senegālas gar Atlantijas okeānu līdz Džibutijai Adenas līcī.
“Mēs esam pateicīgi par Zaļās sienas iniciatoru paziņojumu piešķirt 10 miljardu dolāru lielu finansējumu nākamajiem pieciem gadiem šīs idejas īstenošanai.
Šī nauda, izmantojot jaunu pieeju, noteikti palīdzēs atjaunot 100 miljonus hektāru degradētās zemes un radīt 10 miljonus videi draudzīgu darbavietu,”
norādīja Mauritānijas prezidents Mohameds Oulds Gazuani.
Videi veltītajā samitā piedalījās aptuveni 30 vadītāji un augstākās amatpersonas, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, Vācijas kanclere Angela Merkele, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un Velsas princis Čārlzs.
"Atgūšanas no pandēmijas ir mūsu iespēja mainīt kursu. Izmantojot gudru politiku un pareizus ieguldījumus. Mēs varam iezīmēt ceļu, kas visiem sniedz veselību, atdzīvina ekonomiku, palielina noturību un glābj bioloģisko daudzveidību. Inovācijas enerģētikā un transportā var virzīt ilgtspējīgu atveseļošanos un ekonomiskā un sociālā transformācija. Īpaši daudzsološi ir uz dabu balstīti risinājumi, piemēram, Āfrikas Lielais zaļais mūris," norādīja Gutērrešs.
Līderi arī uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija uz laiku ir apstādinājusi pasauli, ļaujot tai arī atkopties. Tas vēlreiz ir pierādījis, cik liela ietekme cilvēkam var būt uz dabas procesiem un to, ka šis ir īstais brīdis, lai neatgrieztos pie iepriekšējās dzīves.
