Saeima paziņojumā uzsver, ka Krievijas neattaisnojamais un neprovocētais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Krievijas Federācijas saistību pārkāpums, kā arī tas uzskatāms par vēršanos pret likumā balstītu pasaules starptautisko kārtību un tas ir starptautisko tiesību pārkāpums.

Saeima ņēmusi vērā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 2022. gada 28. februāra rezolūciju, lūdzot pasludināt Ukrainas gaisa telpu par lidojumu aizlieguma zonu un aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis nekavējoties veikt pasākumus, lai izveidotu lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, lai tā pasargātu cilvēku dzīvības un garantētu drošību virs Ukrainas atomelektrostacijām.

Tāpat Saeima paziņojumā aicina veikt pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk Ukrainas teritorijā nodrošinātu drošu humānās palīdzības koridoru darbību un mudina demokrātiskās valstis slēgt savu gaisa telpu un ostas Krievijas Federācijas lidmašīnām un kuģiem, kā arī mudināja NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis palielināt atbalstu Ukrainai, piegādājot militāro ekipējumu un aizsardzības ieročus, kas ļauj Ukrainai aizsargāt savu teritoriju pret agresiju.

Tāpat Saeima aicina Eiropas Savienību pastiprināt sankcijas pret Krieviju, līdz tā pārtrauc agresijas karu pret Ukrainu un izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas, un norādīja, ka sankcijas būtu jāattiecina arī pret Baltkrieviju, kas ir uzskatāma par līdzatbildīgu Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu, kā arī pauda solidaritāti un ir kopā ar Ukrainas tautu tās cīņā par savas valsts suverenitāti un drošību.

Saeimas paziņojuma mērķis ir palielināt politisko spiedienu uz Krieviju. Tā Latvijas Televīzijai sacīja ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”). Viņasprāt ANO, kuras mērķis ir nodrošināt mieru visā pasaulē ir nonākusi ļoti sarežģītā situācijā. Līdzīgu viedokli Latvijas Radio pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka 21. gadsimtā ANO nav spējīga pildīt savu pamatfunkciju – nodrošināt mieru pasaulē.

KONTEKSTS:

Aicinājumu slēgt Ukrainas debesis jau iepriekš pieņēmuši arī Lietuvas un Igaunijas parlamenti.

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.