Saasinoties tirdzniecības karam ar ASV, Ķīna izvērš jaunu propagandas kampaņu

Aizvien pieaugot spriedzei tirdzniecības karā starp Ķīnu un ASV, valsts kontrolētie mediji Ķīnā izvērsuši jaunu propagandas kampaņu, kurā uzsvēruši labo Ķīnas ekonomikas stāvokli un spēju izturēt satricinājumus. Par spīti tam, ka aprīlī cerības par vienošanās noslēgšanu abu valstu starpā šķita reālas, ASV īstenotā muitas tarifu paaugstināšana un tam sekojošā Ķīnas atbilde raisa pamatotas bažas par iespējām uz drīzu domstarpību atrisinājumu.

Saasinoties tirdzniecības karam ar ASV, Ķīna izvērš jaunu propagandas kampaņuRihards Plūme

    Iesaistoties tirdzniecības karā, pagājušajā gadā ASV un Ķīna divpusējā tirdzniecībā noteica muitas tarifus precēm 360 miljardu dolāru vērtībā. Taču decembrī ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās atturēties no tālākas eskalācijas. Kopš tā laika abu valstu pārstāvji pie sarunu galda sēdušies vairakkārt.

    Jaunākais sarunu raunds starp ASV un Ķīnu, centienos panākt vienošanos un atrisināt tirdzniecības domstarpības, norisinājās pagājušajā nedēļā, kad uz sarunām ASV galvaspilsētā Vašingtonā ieradās Ķīnas delegācija. Vēl nesen sarunu veiksmīgs iznākums šķita ļoti reāls, tomēr abu pušu tikšanās noslēdzās bez rezultāta.

    Kā viens no iemesliem minēts Trampa lēmums tomēr neatkāpties no savas ieceres paaugstināt muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Šis lēmums stājās spēkā piektdien, un Ķīna to nosodīja, uzreiz solot atbildēt.

    Taču pirms Ķīna paspēja to izdarīt, Tramps piektdienas vakarā deva rīkojumu sākt tarifu pacelšanas procesu praktiski visam atlikušajam importam no Ķīnas, kas ir novērtēts ar aptuveni 300 miljardiem dolāru. Lēmums par šo tarifu pacelšanu gan vēl pilnībā nav pieņemts, tādēļ par to vēl tiks lemts jūnija vidū. Taču Tramps jau aicinājis Ķīnu neīstenot pretpasākumus.

    Tomēr reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam, Ķīnas valdība pirmdien paziņoja, ka no 1. jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru vērtībā. Tiek pieļauts, ka Pekina var veikt papildu darbības, tai skaitā atbrīvoties no ASV valsts obligācijām, izbeigt ASV lauksaimniecības preču iepirkumus un samazināt lidmašīnu „Boeing” pasūtījumus.

    Pēc šī valdības paziņojuma, Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis uzsvēra, ka valsts nepadosies ārējam spiedienam. Vēl pirms pēdējā sarunu raunda spriedze abu lielvaru starpā tika minēta reti, taču tagad Ķīnas valsts mediji uzsākuši jaunu propagandas kampaņu, kurā uzsvēruši labo Ķīnas ekonomikas stāvokli, spēju izturēt satricinājumus un kara radītajās ekonomikas problēmās vaino ASV. Vienā no medijiem uzsvērts, ka ASV tirdzniecības karš ir viena cilvēka un viņa administrācijas radīts.

    Kara rezultātā Ķīna un visi tās iedzīvotāji tiekot apdraudēti, tādēļ ķīniešiem tas esot īsts „tautas karš”.

    Saspīlējums atstāj ietekmi uz abām lielvarām. Ķīnas tirdzniecība ar ASV šī gada pirmajā ceturksnī kritusies par 9%. Savukārt Savienotājās Valstīs līdz šim visvairāk cietuši tieši Trampa atbalstītāji, proti, lauksaimnieki un strādnieki. Tramps aicinājis ASV uzņēmumus iepirkt produkciju no Vjetnamas vai Savienoto Valstu rūpniekiem, tomēr ražotāju pārorientēšanās nenotiek ātri un prasa līdzekļus. Ekonomisti norāda, ka ASV un Ķīnas strīds skars pasaules ekonomiku, un pirmdien kārtējo reizi kritušies arī pasaules biržu indeksi.

    Abas valstis ir norādījušas, ka sarunas turpināsies, bet nav noteikts datums nākamajam sarunu raundam, kurš notiks Pekinā. ASV prezidents cer uz auglīgu diskusiju ar Ķīnas prezidentu jūnijā gaidāmajā G20 samitā Japānā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti