Rumānija un tās dienvidu kaimiņvalsts Bulgārija, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gadā, vēlmi iestāties Eiropas bezvīzu Šengenas zonā izteica jau 2010. gadā. Šo jautājumu ceturtdien Briselē ir plānojuši apspriest Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministri.
Taču kā nedēļas nogalē intervijā izdevumam „Der Spiegel” paziņojis Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Peters Frīdrihs, ja ceturtdienas tikšanās dienaskārtībā tiks virzīts jautājums par abu valstu pievienošanos Šengenas zonai, Vācija izmantos savas veto tiesības. Viņš paskaidrojis, ka netiek pieļauta iespēja atbalstīt arī daļēju dalību bezvīzu zonā, piemēram, attiecinot bezvīzu ieceļošanu ar lidmašīnām vai jūras transportu. Savu lēmumu Hanss peters Frīdrihs skaidrojis ar abu valstu neveiksmīgo darbību, cīnoties ar korupciju un organizēto noziedzību.
Tāpat ministrs brīdinājis, ka pastāv bažas par iespējamo ekonomisko migrāciju abām nabadzīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ministrs uzsvēris, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uz brīvu pārvietošanos, lai strādātu vai mācītos kādā citā dalībvalstī, taču nedrīkst pieļaut, ka no citām valstīm pastiprināti ieplūst cilvēki, kas vēlas citā valstī iegūt tikai sociālos pabalstus. Iekšlietu ministrs uzskata, ka šādu ekonomisko migrāciju ir iespējams un ir nepieciešams novērst, uzlabojot Eiropas Savienības attīstības fondu izmantošanu Rumānijā un Bulgārijā, kā arī sodot tos cilvēkus, kas šos noteikumus pārkāpj. Piemēram, ja Rumānijas vai Bulgārijas pilsoņi tiek izraidīti no valsts un nogādāti dzimtenē par sociālo pabalstu nepamatotu iegūšanu, viņiem uz gadu varētu liegt atkārtotu ieceļošanu valstī, no kurienes viņi izraidīti.
Jāpiebilst, ka Vācija nav vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas vēlas bloķēt Rumānijas un Bulgārijas dalību Šengenas zonā. Līdzīgu viedokli savulaik izteikusi arī Nīderlande. Tās valdība atzīst, ka abas valstis ir izdarījušas ļoti daudz izvirzīto mērķu sasniegšanā, taču ir nepieciešams izdarīt vēl ļoti daudz, lai pārliecinātos, ka īstenotās reformas ir ilgtspējīgas un neatgriezeniskas.
Rumānijas valdība jau paziņojusi, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras negribīgi izturas pret Rumānijas iestāšanos Šengenas zonā, būtu jānāk klajā ar skaidriem argumentiem. Pēdējo mēnešu laikā Rumānija vairākkārt ir uzsvērusi, ka tā izpilda visus izvirzītos tehniskos kritērijus, lai kontrolētu savu gandrīz 2000 kilometru garo robežu, ieskaitot ar divām ne Eiropas Savienības valstīm - Ukrainu un Moldovu. Vienlaicīgi kreisi centriskā valdība ir norādījusi, ka iestāšanās Šengenā vairs nav uzskatāma par nacionālo prioritāti. No otras puses, Rumānijas premjerministrs Viktors Ponta izteicies, ka valdība ir darījusi visu nepieciešamo, lai gala iznākums būtu pozitīvs, vienlaicīgi uzsverot, ka Rumānija cerības nezaudē.
Bulgārijas valdība pagaidām Vācijas iekšlietu ministra izteikumus nekomentē. Bulgāru prese gan atgādina, ka savulaik Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu, viesojoties Sofijā, atzina, ka Bulgārija ir gatava Šengenas zonai. Tas varētu radīt cerības, ka Bulgārija varētu pievienoties bezvīzu režīmam arī viena pati, apsteidzot Rumāniju.
