Tādēļ liela daļa rumāņu jau ilgstoši iziet ielu protestos. Ir pat tādi cilvēki, kuri pēc darba dienas vai pēc lekcijām augstskolā regulāri dodas skaļi izteikt savu “nē korupcijai”.
Ielās iziet tūkstoši
Vieta Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes centrā iepretim valdības ēkai pēdējā gada laikā ir kļuvusi īpaši slavena ar to, ka ikkatru vakaru tur pulcējas lielāks vai mazāks skaits cilvēku, lai būtu šeit un protestētu pret politisko korupciju savā valstī.
Rumānijas iedzīvotāja Lija Čerika ir viena no tūkstošiem, kas piedalījusies ielu protestos. 300 dienas gadā Lija vakaros ir piedalījusies mītiņos pie valdības ēkas. Un viņa uzsver, ka ne tuvu nav vienīgā.
“Mēs saucam pēc demokrātijas, pēc Eiropas Savienības, mēs gribam taisnību, nevis korupciju. Jo korupcija ir mūs novedusi tur, kur mēs tagad esam. Korupcija ir galvenais iemesls tam haosam, kurā mēs atrodamies,” saka Čerika.
Šobrīd viņa ir bezdarbniece, pēc pašas vārdiem, tādēļ, ka “nebija tāda, kas atbilst darba devēju politiskajam redzējumam”.
“Mana piedalīšanās šeit ir padarījusi mani par bezdarbnieci,” nosaka Lija Čerika.
“Tas nav otrādi – ka es esmu šeit tāpēc, ka esmu bezdarbniece. Es esmu bezdarbniece tādēļ, ka esmu šeit,” viņa uzsver, atklājot, ka strādāja Rumānijas Pastā, kuru pēc viņas teiktā “ir totāli pārņēmusi Sociāldemokrātiskā partija”.
Protestētājus atbalsta arī tie, kuri kāda iemesla dēļ paši piedalīties nevar.
Tirgus pārdevējs Florians Moraru stāsta, ka protestos nevarēja piedalīties darba dēļ, bet demonstrācijas viņš atbalsta, “lai gan pasauli mainīt ir grūti”.
“Politiķi Rumānijā grib tikai zagt! Apzagt mūs, lai savu dzīvi padarītu vieglāku,” atbalstu protestiem pamato Moraru.
Kā sekas tam tiek minēts Rumānijas ļoti zemais dzīves līmenis, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Piemēram, minimālo algu Rumānija virs 300 eiro cer pacelt tikai 2020.gadā, salīdzinoši Latvijā jau tagad ir 430 eiro.
Valdošā partija ir sociāldemokrāti. Korupcijā tiek vainoti vairāki tās pārstāvji. Tostarp pats sociāldemokrātu līderis Liviu Dragnea iepriekš notiesāts par krāpšanos vēlēšanās. Un uzticēšanās valsts varai ir ļoti zema.
“Es gan nesaprotu, kāpēc cilvēki sākumā paši nobalsoja par sociāldemokrātiem, bet tagad dodas ielās, lai protestētu pret to, ko paši izvēlējās. Tagad viņi saņem to, ko paši bija gribējuši!” nosaka Rumānijas iedzīvotāja Eleni Okra.
To, ka sociāldemokrāti vēlēšanās saņēma vislielāko tautas atbalstu un tāpēc pie varas ir likumīgi, atgādina arī viņu jaunā premjerministre Viorika Dančila.
“Šī valdība ir stādīta jūsu priekšā kā tas rezultāts, ko nesušas 2016.gada decembra vēlēšanas. Jūs šodien balsosiet nevis par kādām personām, bet par Rumānijas pilsoņu demokrātiski pausto gribu. Ja mēs saņemsim jūsu atbalstu balsojumā, mēs vadīsim valsti ar cieņu un lepnumu pret rumāņiem, konsekventi ievērojot valdības programmu,” pirms valdības apstiprināšanas solīja Dančila.
Politikas eksperti netic, ka protesti beigsies
Rumānijas politikas pētnieki gan netic, ka līdz ar valdības apstiprināšanu protesti beigsies.
“Ar ekonomika neiet labi. Ir liela krīze starp institūcijām, starp prezidentu, tiesu varu un parlamentu. Es neredzu nekādu labu progresu tuvākajā nākotnē. Esmu pārliecināts, ka cilvēki ielās paliks modri un centīsies saprast un sekot tam, kā rīkosies tas vai cits korumpētais politiķis. Un tam beigu beigās ir jānoved pie kaut kādas virzības,” spriež Bukarestes universitātes politologs Mariuss Stans.
“Tas dod cerību, ka nāks klajā arī kādi jauni lēmumi, kādas jaunas partijas ar jauniem cilvēkiem, ar jaunu paaudzi,” saka Stans.
Rumānijas pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” vadītājs Viktors Alistars saka, ka sagaida “to pašu, ko no visām citām iepriekšējām valdībām, - lai tiktu pastiprināta administratīvā cīņa ar korupciju, lai tiktu ieviesti labas pārvaldības standarti, kas ļautu novērst korupciju”.
“Un es lieku cerības uz lielāku sabiedrības vienotību. It īpaši – starp valsts institūcijām un pilsoņiem. Valdība ir nupat kā apstiprināta. Mums vajag nogaidīt,” saka Alistars.
Taču iepretim valdības mājai protestētāji, kā allaž, turpina dežūrēt. Viņuprāt, nedrīkst atslābt.
Protestu dalībnieks Sorins Rusesku norāda, ka “cīnīties pret viņu metodēm un pret viņu priekšlikumiem un lēmumiem, kā redzams, nav spējīga pat Konstitucionālā tiesa”.
“Arī tas ir iemesls, kāpēc mēs šeit esam. Lai celtu trauksmi. Lai sabiedrība redzētu, ka tas, kas notiek, nav labi. Mēs negribam būt korumpēta valsts. Mēs gribam, lai to ņem vērā,” uzsver Susesku.
Viņaprāt, akcijām noteikti ir rezultāti sabiedrības noskaņojumā. “Un tas ir svarīgi, jo tās ir mūsu vērtības un tas ir kā gaiss, kas mums ir vajadzīgs. Kā gaiss, lai elpotu!” saka protestu dalībnieks.
