Rinkēvičš paredz garas sarunas ar samita dalības pusēm, bet norāda, ka galvenais mērķis ir vienoties par Austrumu partnerības politikas turpināšanu un skaidri pateikt, ka austrumu partnerība ir ilgtermiņa projekts.
Rīgā lielāks akcents tiks likts uz individuālu pieeju katrai no Austrumu partnerības dalībvalstīm.
Taujāts par vīzu režīma atvieglošanu ar Eiropas Savienību (ES), ministrs norādīja – ja Gruzija un Ukraina līdz gada beigām izpilda nepieciešamos nosacījumu, tad tās varētu iestāties vīzu liberalizācijas programmā.
Taču, atbildot uz dažu valstu līderu publiski pausto vēlmi nākotnē iestāties ES, Rinkēvičs sacīja, ka Rīgā tomēr netiks dots kāds skaidrs solījums par tā saucamo Eiropas perspektīvu. Tajā pašā laikā viņš norādīja uz ES līgumu, kas paredz, ka uz dalību ES var pretendēt jebkura Eiropas valsts, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem.
„Mums ir skaidri jāpasaka, ka šīs durvis ir vaļā, bet, lai pa tām ietu, jābūt labi sagatavotiem,” sacīja Rinkēvičs.
Līdz šim vērojams, ka līgumi ar Austrumu partnerības valstīm tiek parakstīti laikā starp samitiem. Tāpēc arī Rīgas samita galvenais uzdevums, lai posmā pēc tā daudzi izrunātie jautājumi tiktu realizēti.
Lai gan pēdējā brīdī savu dalību samitā atcēla Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kura vietā ieradīsies ārlietu ministrs, Rinkēvičs tomēr saka, ka pušu pārstāvniecība samitā ir gana augstā līmenī. Turklāt ielūgumi uz samitu tikuši sūtīti valstīm, ne konkrētiem to līderiem, un tās pašas lemj par saviem pārstāvjiem.
