Kā to atzinis arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Krievijas militārās lidmašīnas rada bīstamas situācijas civilajiem gaisa kuģiem, jo nebrīdina par saviem lidojumiem un arī nesazinās ar civilajiem dispečeriem. Satraukumu par to paudušas jau vairākas valstis.
„Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas ielido ne tikai Baltijas gaisa telpā, teiksim, nešķērsojot tieši gaisa telpu, bet lido faktiski apkārt pa visu Eiropu: ir manītas pie Islandes un citur, līdz ar to ir jautājums, kāda varētu būtu tālāka ar Krieviju sadarbība tādā krīžu komunikācijas līmenī. Diskusijas par šiem jautājumiem turpināsies,” sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš pārstāv Latviju NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē.
Par 2014. gadu kā agresijas, krīžu un konfliktu gadu NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sācis sarunas ar visu dalībvalstu ārlietu ministriem, uzsverot, ka NATO ir stipra un spēj atbildēt izaicinājumiem. Īpaša uzmanība pašlaik, protams, veltīta Ukrainai krīzei – NATO valstis atklāti nosoda Krievijas agresiju, un dažas no tām pat atsevišķi lēmušas par militāru palīdzību Ukrainai. Turklāt šajās dienās atkal izskanējis, ka Ukraina valdība vairs neorientēsies uz līdzšinējo militāro neitralitāti, bet gan virzīsies uz dalību Ziemeļatlantiskajā aliansē. Kā uzsvēra NATO ģenerālsekretārs – tā ir brīvprātīga katras valsts izvēle, un alianse atšķirībā no Krievijas, kas iepriekš prasīja NATO garantijas par Ukrainas nepievienošanos, ciena suverēnas valsts tiesības izlemt pašai savu nākotni.
„Mēs stingri nosodām Krievijas ilgstošos un mērķtiecīgos centienus destabilizēt Ukrainu – arī moderna militāra ekipējuma, ieroču un karavīru piegādi. Mēs arī nosodām Krievijas rīcību, kas vērsta uz Ukrainas drošības apdraudēšanu un ievērojami ietekmē drošību visā Eiroatlantiskajā telpā. Minskas vienošanās joprojām ir galvenais faktors, kas var pavērt ceļu miermīlīgam risinājumam. Ukraina ir patiesi centusies ievērot panākto vienošanos, taču Krievija un separātisti to nav darījuši. Tāpēc mēs aicinām Krieviju ievērot savas saistības, to skaitā atvilkt savus spēkus un militāro ekipējumu no Ukrainas un Ukrainas pierobežas,” sacīja Stoltenbergs.
No sanāksmes Briselē tiek arī gaidīts apstiprinājums NATO jaunu ātrās reaģēšanas spēku izvietošanai Eiropā, īpaši stiprinot to Austrumeiropas valstu drošību, kuras visvairāk nobažījušās par iespējamo Krievijas agresiju. Ukraina turklāt gaida paziņojumus par politisku un praktisku atbalstu savas valsts bruņoto spēku modernizācijai.
Sanāksmes darba kārtībā ir arī starptautiskās misijas izbeigšana Afganistānā, vienlaikus plānojot tālāku palīdzību afgāņu bruņoto spēku apmācīšanā, kā arī draudi, kurus Tuvajos Austrumos rada starptautiskā teroristiskā organizācija “Islāma valsts”.
