„Ja Krievija cer atgriezties normālā attiecību gultnē, tad tai ir jāizdara ļoti daudz. Patlaban reālus darbus, izņemot retoriku, es neredzu,” skeptisks bija Rinkēvičs.
Viņš arī uzsvēra, ka ir skaidri redzama Minskas vienošanās par pamieru pārkāpšana Debaļcevā, kuru trešdiena pameta Ukrainas spēki. Tiesa, citviet pamiers ir iestājies. „Mums tomēr ir dažas dienas, lai novērtētu, vai šīs vienošanās ir dzīvotspējīgas,” sacīja Rinkēvičs.
Vienlaikus ministrs atzina, ka nav iespējams nerunāt ar Krieviju.
Vēstīts, ka dažas dienas pēc Minskā parakstītā pamiera Ukraina zaudējusi kontroli pār vienu no stratēģiski svarīgākajiem punktiem - trešdien no rīta Ukrainas Bruņotie spēki kopā ar Nacionālo gvardi pabeidza plānotu operāciju, kuras ietvaros tika atvilktas armijas daļas no Debaļcevas. Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko trešdien vakarā aicināja valstī ievest miera uzturētājus.
Tikmēr Eiropas Savienība trešdien nosodīja separātistu pēdējo dienu ofensīvu pret Debaļcevu kā Minskas vienošanās „skaidru pārkāpumu”. Par to, ierodoties Rīgā uz kopienas aizsardzības ministru sanāksmi, paziņoja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
Jau ziņots, ka februāra vidū gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
