“Mūsu sarkanajām līnijām jābūt tām, ko Ukraina dēvē un pasludina par sarkanajām līnijām. Manuprāt, (..) pateikt šobrīd Ukrainai priekšā, kas viņiem būtu jādara, kur jāpiekāpjas vai ne, es neuzdrošinātos. Es uzskatu, ka tas nav labs pakalpojums,” sacīja Rinkēvičs.
Ministrs arī piebilda, ka pašlaik nesaskata rietumvalstu centienus spiest Ukrainu piekāpties kādos konkrētos jautājumos.
Viņaprāt, pēc pārdzīvotā Ukraina nebūs gatava “parakstīties uz kaut ko, ko viņiem pametīs priekšā Krievija vai kāds labvēlis”.
Turklāt pamiers, ko varētu panākt ar Krieviju, nebūšot valsts drošības garants. “Manuprāt, prasībai par vāju un mazu armiju Ukrainai nebūtu gatavs parakstīties neviens.
Domāju – tas, kas notiek Ukrainā, parāda, ka Ukrainas pirmā un galvenā garantija ir spēcīga ukraiņu armija,” piebilda Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
