“Ja turpināsies atklāti agresīvā līnija no Rietumu kolēģu puses, mēs spersim adekvātus militāri tehniskos soļus, stingri reaģēsim uz nedraudzīgu rīcību,” teica Putins.

Kremļa saimnieks pauda neizpratni, kādēļ NATO veica paplašināšanos uz austrumiem, lai gan Krievija un Rietumi tolaik bijuši teju vai sabiedrotie. Pēc viņa domām, tas esot skaidrojams ar nepareizo ASV situācijas izpratni, jo amerikāņi sevi uzskatīja par aukstā kara uzvarētājiem.

“Viņi ar dažādiem ieganstiem, lai veicinātu savu drošību, darbojas tūkstošiem kilometru attālumā no savas teritorijas. Kad viņiem traucē starptautiskās tiesības un ANO nolikums, tad pasludina tos par nevajadzīgiem, novecojušiem. Bet, kad tas atbilst viņu interesēm, tad uzreiz atsaucas uz starptautiskām tiesībām, ANO nolikumu. Mums šīs manipulācijas ir apnikušas,” prāto Putins.

Arī par tagadējo spriedzes pieaugumu Eiropā viņš vaino Rietumus, bet Krievija tikai reaģē uz nedraudzīgiem soļiem.

Kremļa saimniekam piebalsoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš pavēstīja, ka ASV pastiprina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām. “Austrumeiropas valstīs rotācijas kārtībā izvietotas ASV karaspēka daļas ap 8000 karavīru sastāvā,” teica Šoigu.

Krievija šobrīd ir savilkusi lielus spēkus pie Ukrainas robežas, tādēļ ir bažas, ka nākamā gada sākumā iespējama jauna agresija pret Ukrainu. Maskava pieprasa dažādas garantijas no Rietumiem, piemēram, solījumu, ka NATO paplašināšana uz austrumiem vairs netiks turpināta, tātad Ukraina un Gruzija nevarēs kļūt par NATO dalībvalstīm.

Rietumu amatpersonas paudušas stingru atbalstu Ukrainai un sola nepakļauties Krievijas šantāžai. NATO vadība uzsver, ka jautājumu par Ukrainas uzņemšanu aliansē izlems tikai NATO un Ukraina, bet Krievijai par to nebūs nekādas teikšanas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan paudis neapmierinātību par NATO nevēlēšanos pasteidzināt Ukrainas pievienošanos aliansei.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien paziņoja, ka Krievija turpina "nepamatotu un neizskaidrotu" karaspēka koncentrāciju pie Ukrainas robežām, neraugoties uz starptautiskajiem aicinājumiem izbeigt kāpināt spriedzi.

Krievija pārvieto uz pierobežu arvien vairāk spēku - artilēriju, kaujas vienības, kaujas tankus, sacīja Stoltenbergs, atsaucoties uz NATO izlūkošanas avotiem.

Krievijas mediji vēsta, ka starp Maskavu un NATO esot sākusies saziņa par tā dēvētajām drošības garantijām, ko pieprasa Krievija. Taču ASV šo informāciju neapstiprina.

ASV Valsts departaments brīdina savus pilsoņus  par pieaugošajiem Krievijas militārajiem draudiem un aicina visus, kas grasās braukt uz Ukrainu, šo plānus pārskatīt.