1999.gada augustā tā brīža Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paziņoja par tobrīd mazpazīstamā Krievijas Drošības dienesta direktora Vladimira Putina nominēšanu premjerministra amatam un viņu nosauca par savu „pēcteci” prezidenta krēslā.
Kopš tā laika Putins nav atstājis Krievijas politisko olimpu, norāda analītiskais interneta portāls gazeta.ru. Tas atzīmē, ka pēc viņa iniciatīvas Krievija atgriezās pie PSRS himnas, tikai ar citu tekstu. Pieminot „varas vertikāli”, portāls raksta par televīzijas kanālu pārņemšanu valsts kontrolē, vēršanos pret nepaklausīgiem oligarhiem kā Mihailu Hodorkovski, kas bija naftas kompānijas „Jukos” vadītājs.
Izdevums norāda, ka Putina prezidentūra 2000.gadu pirmajā pusē iezīmējas ar vairākiem traģiskiem notikumiem. Atomzemūdenes „Kursk” nogrimšana, ķīlnieku krīze Maskavas teātrī, kad čečenu kaujinieki sagrāba simtiem ķīlnieku mūzikla „Nord-Ost” laikā, Beslanas traģēdija, kad ķīlnieku sagrābšana skolā Ziemeļosetijā beidzās ar vairāku simtu cilvēku nāvi. Varasiestāžu rīcība joprojām tiek vērtēta pretrunīgi un kritizēta. 2006.gadā Maskavas centrā tika nošauta žurnāliste Anna Poļitkovska, kas tostarp kritizēja federālo bruņoto spēku darbības Čečenijā.
Portāls atgādina arī par 2011.-2012.gada ziemas protestiem Maskavā pret Putinu, kurš bija paziņojis, ka tomēr atkal kandidēs prezidenta vēlēšanās. Dažus mēnešu vēlāk vienam no redzamākajiem opozīcijas līderiem Aleksejam Navaļnijam izvirzīja apsūdzības par krāpniecību.
Uz Putina 15 varas gadiem atskatās arī britu laikraksts „Guardian”. Tas raksta, ka viņa kritiķi Putinu apsūdz par valsts novešanu autokrātiskā strupceļā, bet atbalstītāji norāda uz stabilitāti, kas iestājās pēc mežonīgajiem deviņdesmitajiem. Pateicoties augstajām naftas cenām, Krievijas ekonomika 2000. gados strauji auga. Tomēr, norāda laikraksts, maz progresa tika panākts ekonomikas dažādošanā un modernizācijā. Tādēļ, sākoties naftas cenu kritumam un spēkā esot rietumvalstu sankcijām, ekonomikai ir problēmas.
„Guardian” izceļ Putina uzstājīgumu uz Krievijas ietekmes un interešu sfērām, kā piemērus minot karus Gruzijā un tagad Ukrainā. Putins sāka apgalvot, ka NATO paplašināšanās uz austrumiem ir drauds Krievijas drošībai, norāda laikraksts.
Vladimirs Putins Krievijas prezidenta amata pienākumus sāka pildīt jau tad, kad Boriss Jeļcins 1999.gada Vecgada dienā paziņoja par atkāpšanos. 2000.gada pavasarī Putins uzvarēja vēlēšanās un 7.maijā oficiāli stājās prezidenta amatā. Pēc četriem gadiem viņu pārvēlēja uz otro termiņu.
Laikā no 2008.-2012.gadam Putins pildīja premjerministra pienākumus, kamēr Dmitrijs Medvedevs četrus gadus pavadīja prezidenta krēslā. Bet 2012.gadā abi apmainījās amatiem - Putins atkal uzvarēja prezidenta vēlēšanās, sākot savu trešo termiņu šajā amatā, bet Medvedevs ieņēma premjera krēslu. Nav izslēgts, ka Putins kandidēs uz vēl vienu, jau ceturto pilnvaru termiņu arī nākamajās prezidenta vēlēšanās, kas paredzētas 2018.gadā.
