Pēc Ukrainas prezidenta vēlēšanu beigām Ukrainas austrumu daļā izvērstā pretterorisma operācija atkal iegājusi aktīvajā fāzē. Kā paziņojis operācijas preses sekretārs Vladislavs Seļezņobs, separātiski noskaņotajiem kaujiniekiem, kas tiek saukti par teroristiem, ir izvirzīts ultimāts. Vai nu viņi padodas, vai arī tiks iznīcināti ar augstas precizitātes ieročiem. Prezidenta pienākumu pildītājs Aleksandrs Turčinovs savukārt devis pavēli dot triecienu visām teroristu vienībām, kas atrodas pretterorisma operācijas zonā.
Šādi paziņojumi izskanējuši pēc pirmdien satraucošajiem notikumiem Doņeckā. Tur aptuveni 200 bruņotu vīru, tostarp ārvalstu pilsoņi, bija sagrābuši Doņeckas lidostu.
Kaujinieki neizpildīja izvirzīto prasību padoties un tika dota pavēle šos cilvēkus likvidēt, arī izmantojot aviāciju. Pēc dažādām ziņām bojā gājuši 40 cilvēki, tostarp divi mierīgie iedzīvotāji, taču šis skaitlis var izrādīties daudz lielāks.
Seļezņovs paziņojis, ka ukraiņu tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji nekaro pret mierīgajiem iedzīvotājiem, solot darīt visu iespējamo, lai teroristu likvidēšanas laikā civilpersonas neciestu. Seļezņovs gan informējis, ka Slovjanskas pilsētā teroristi turpinot dažādas provokācijas pret ukraiņu tiesībsargiem, cenšoties viņus diskreditēt. Proti, tiekot nolaupīti smagie ieroči un pēc tam apšaudīti dzīvojamie kvartāli, tādējādi notikušajā vainojot pretterorisma operācijas dalībniekus.
Otrdienas rītā no iznīcinātājiem un bumbvedējiem ir izdarīts trieciens pa Jasenas tuvumā esošo kaujinieku apmācības nometni. Šī nometne atrodoties vien dažu simtu metru attālumā no Krievijas robežas. Šeit robežas līnija neesot īsti skaidra un aizsargāta, tāpēc no Krievijas puses šeit brīvi tiekot piegādāti ieroči, kā arī ieplūstot cilvēki.
Kaujinieku nometnē pēc ukraiņu žurnālistu teiktā regulāri notikusi 300 līdz 500 simtu kaujinieku sagatavošana, turklāt lielākajai daļai no kaujiniekiem jau esot kara pieredze.
Žurnālisti arī norāda, ka šādu uzbrukumu rīkošanai ir jānotiek ļoti uzmanīgi, jo attālums līdz Krievijai ir ļoti neliels, bet kāds netīšām uz Krievijas pusi raidīts šāviņš var dot iemeslu Krievijai izmantot spēku pret Ukrainu, aizbildinoties ar militāru agresiju.
Kā paziņojis Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņils Lubkivskis, teroristu iekļūšanu valstī kontrolē Krievijas specdienesti: "Mums ir pamats apgalvot, ka krievu teroristu nosūtīšana uz Ukrainu tiek īstenota tiešā Krievijas specdienestu uzraudzībā. Nav nekādu ilūziju - agresija turpinās. Taču šādas agresijas cena būs Krievijas pašizolācija un ekonomiskie zaudējumi. Man nav šaubu, ka Krievijas puse šajā stratēģiskajā pretestībā ar pasaules sabiedrību zaudēs."
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien pieprasījis, lai pretterorisma operācija Ukrainas austrumos tiktu nekavējoties pārtraukta.
Telefonsarunā ar Itālijas premjerministru Matteo Renzi Putins atkārtoti nosaucis Ukrainas austrumos notiekošo par bruņotu soda operāciju. Vienlaicīgi viņš aicinājis Kijevu iesaistīties mierīgā dialogā ar visu reģionu pārstāvjiem. Līdzīgu viedokli paudis arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš aicinājis jaunievēlēto Ukrainas prezidentu Pjotru Porošenko nelietot savās uzrunās tādus vārdus kā „teroristi” un „separātisti”. Lavrovs arī norādījis, ka apņemšanās izbeigt karu Ukrainas austrumos, pastiprinot militāros uzbrukumus, lai pēc tam Pjotrs Porošenko varētu apmeklēt reģionu kā varonis, neatstās labu iespaidu.
Ja runā par pašu Pjotru Porošenko, tad Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija joprojām turpina apkopot prezidenta vēlēšanu datus.
Pašlaik ir apkopoti 97% nodoto biļetenu un par Porošenko savas balsis atdevuši 54,5% vēlētāju.
Pagaidām nav gan zināms, kad varētu notikt Porošenko inaugurācija, taču Ukrainas pirmais vicepremjers Vitālijs Jarema paudis pārliecību, ka pēc prezidenta inaugurācijas uzsāktā pretterorisma operācija pāriešot pilnīgi jaunā kvalitātē.
