Laikā, ka Polijas kaimiņvalsts Ukrainas austrumos notiek militārs konflikts, Komorovskis priekšvēlēšanu kampaņā koncentrējies uz drošības jautājumiem. Bet pašreizējā prezidenta sāncenši centušies vēlētājus uzrunāt ar solījumiem par pensionēšanās vecuma un nodokļu pazemināšanu.
Pēc prezidenta vēlēšanām Polija sāks gatavoties vēl vienam balsojumam, jo rudenī notiks parlamenta vēlēšanas. Vēlēšanās balsstiesības ir aptuveni 30 miljoniem poļu.
62 gadus Komorovskis par prezidentu tika ievēlēts 2010.gadā pēc tam, kad aviokatastrofā bojā gāja iepriekšējais valsts galva Lehs Kačinskis.
Komorovski atbalsta valdošā partija, centriski labējā „Pilsoniskā platforma”. Aptaujas liecina, ka viņš vēlēšanās uzvarēs. Tomēr netiek prognozēts, ka viņam izdosies iegūt vismaz 50% atbalstu jau šodien, tādēļ būs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta, kas šādā gadījumā notiks pēc divām nedēļām. Vēl pirms dažiem mēnešiem Komorvoska baudīja aptuveni 50% atbalstu, taču tagad tas ir nokrities līdz aptuveni 40%.
Savulaik ieņēmis aizsardzības ministra amatu, Komorovskis priekšvēlēšanu kampaņā licis uzvaru uz drošības jautājumiem, ņemot vērā, ka kaimiņvalsts Ukrainas austrumos notiek militārs konflikts, par ko rietumvalstis vaino Krieviju. Savā pēdējā mītiņā piektdien Komorovskis paziņoja, ka poļiem ir nepieciešams miers, drošība un kārtība, paužot cerību, ka uzvarēs „saskaņa un drošība.”
Viņa galvenais sāncensis ir Leha Kačinska dibinātās, tagad viņa brāļa Jaroslava vadītās konservatīvās opozīcijas partijas „Likums un taisnīgums” izvirzītais Andžejs Duda. 42 gadus vecais politiķis patlaban ir Eiropas Parlamenta deputāts. Saskaņā ar aptaujām, viņš bauda aptuveni 30% atbalstu. Duda priekšvēlēšanu kampaņu balstījis uz sociāliem jautājumiem, piemēram, solot pensionēšanās vecuma samazināšanu. Analītķi norāda, ka viņš var paļauties uz arodapvienības „Solidaritāte” atbalstu, kas savulaik uzņēmās antikomunistiskās pretošanās kustības vadošā spēka lomu. Atšķirībā no Komorovska, Duda arī atbalsta Katoļu baznīcas nostāju pret ārpusdzemdes apaugļošanas legalizāciju.
Bez Komorovska un Dudas uz augsto amatu kandidē vēl 9 pretendenti, taču atbalsts viņiem būs krietni zemāks. Aptaujas liecina, ka trešajā vietā ar 10-15% balsu ierindosies rokmūziķis Pāvels Kukižs. Viņam izdevies uzrunāt gados jaunos vēlētājus, tos, kuri vīlušies politiskajā elitē.
Polijas prezidenta pilnvaras ir ierobežotas, bet viņam ir ietekmīga loma ārpolitikas un drošības jautājumos. Prezidentam ir arī likumdošanas iniciatīvas un veto tiesības.
Prezidenta vēlēšanas notiek pirms rudenī paredzētajām Polijas parlamenta vēlēšanām. Tur cīņa gaidāma krietni sīvāka. Saskaņā ar pašreizējām aptaujām vēl viena uzvara gaidāma centriski labējai „Pilsoniskajai platformai.” To šobrīd vada premjere Eva Kopača. Viņa šo amatu ieņēma pēc tam, kad bijušais premjers Donalds Tusks kļuva par Eiropadomes prezidentu. Tomēr aptaujās opozīcijā esošā konservatīvā partija „Likums un taisnīgums” neko daudz neatpaliek.
