Polijas valdība Eiropas Savienībai iesniegusi lūgumu pēc finansiālās palīdzības, bet par šo jautājumu Briselē vēl turpinās diskusijas. Sevišķi aktuāls ir jautājums par to, vai Eiropas naudu vispār drīkst izmantot dzeloņstiepļu un robežmūra ierīkošanai.
Žogs plānots 186 kilometru garumā un izmaksās gandrīz 350 miljonus eiro.
"Tas noteikti būs nozīmīgs robežapsardzes sistēmas elements. Saskaroties ar šo migrācijas spiedienu, nepieciešams katrs papildu drošības līdzeklis," stāsta Polijas Robežsardzes pārstāve Anna Mihaļska.
"Ir vietas, kur fiziskās barjeras netiks uzstādītas, jo ir upes vai purvi. Šos robežas posmus sargāsim citādi. Domāsim arī par elektronisko barjeru."
Robežas žoga būvniecību kritizējuši cilvēktiesību aizstāvji, kas noraizējušies par migrantu tiesībām. Satraukti arī vides aktīvisti, kas apgalvo, ka žogam būs negatīva ietekme uz aizsargājamām teritorijām ar unikālu floru un faunu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
