Polija prezidenta Dudas laikā: sašķelta valsts, kas šķeļ Eiropu

Pēc “sava” prezidenta Andžeja Dudas ievēlēšanas uz otro amata termiņu valdošā partija “Likums un taisnīgums” nostiprinājusi savu varu Polijā. Tomēr nesaskaņas ar Briseli un gaidāmā Džo Baidena uzvara prezidenta vēlēšanās ASV var izraisīt būtiskus sarežģījumus.

Pēc Polijā notikušajām prezidenta vēlēšanām valsts ir ļoti sašķelta - gados vecākie pret gados jaunākajiem, pilsētas pret lauku rajoniem, austrumi pret rietumiem, strādājošie pret tiem, kas pārtiek no pabalstiem. Viens no galvenajiem nesaskaņas izraisošajiem jautājumiem ir attieksme pret Eiropu (turklāt valsts dalību Eiropas Savienībā atbalsta absolūtais vairākums).

Puse poļu ir noskaņoti pret valdību, kuru izveidojusi valdošā konservatīvā partija “Likums un taisnīgums”(PiS).

Andžeja Dudas skarbā kampaņa pret savu liberālo oponentu Rafalu Tšaskovski apzināti padziļināja šo sašķeltību, norāda domnīcas “Eiropas Ārējo attiecību padome” (European Council on Foreign Relations, ECFR) komentētāji ekonomists Pāvels Zerka un Eiropas politikas eksperts Pjotrs Burass, kurš vada ECFR Varšavas biroju. ECFR portālā publicētajā rakstā viņi analizē Polijas prezidenta vēlēšanu rezultātus. 

Labējie dominē

Atbilstoši Polijas konstitūcijai trešais prezidenta amata termiņš nav iespējams, tāpēc vairāk Dudu neievēlēs. Teorētiski tas var nozīmēt, ka viņš mēģina paplašināt manevra telpu un distancēties no savas partijas. Vēlēšanu dienā viņš pievērsa uzmanību ar vairākiem samiernieciskiem izteikumiem, tomēr nez vai tas vēsta par to, ka būtu gaidāmas būtiskas izmaiņas politikā. Dudas uzvara var pamudināt PiS izdarīt spiedienu uz vietējām varas iestādēm, kas bieži ir opozīcijas balsts, padzīt no tiesu sistēmas tiesnešus, kuri iestājas pret iejaukšanos viņu darbā, kā arī sākt apkarot neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus.  Visdrīzāk Duda piekritīs šādai rīcībai, prognozē autori. 

Turklāt valdošās partijas dominēšana būs tikpat kā neierobežota vēl diezgan ilgi. Kopš 2015. gada PiS ne tikai kontrolē prezidenta kanceleju un tai ir absolūtais vairākums parlamentā, bet tā arī iefiltrējusies lielākajā daļā formāli neatkarīgo tiesu varas institūciju, valsts plašsaziņas līdzekļu un valsts uzņēmumu, raksta analītiķi. 

Nākamās parlamenta vēlēšanas paredzētas 2023. gadā. Dudas prezidenta amata termiņš turpināsies līdz 2025. gadam. Tādējādi PiS nodrošināti vēl vismaz trīs gadi pie varas, bet pēc tam prezidentam būs veto tiesības attiecībā uz nākamās valdības veidošanu, turklāt to varētu veidot arī citas partijas.

Nesaskaņas ar Briseli

Valdošās partijas izveidotajai valdībai un prezidentam būs ļoti grūti izbeigt nesaskaņas sabiedrībā, kuru tie paši sašķēluši, lai gūtu uzvaru vēlēšanās, uzskata ECFR komentētāji. Būs grūti arī pārliecināt Eiropu par to, ka minoritāšu tiesības Polijā var tikt ievērotas, vai ka Varšava ir uzticams partneris.

Valdošā partija var izmantot ar Eiropu saistītos jautājumus, lai valstī turpinātu “skaldi un valdi” politiku. ECFR aprīlī veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairāk nekā puse PiS vēlētāju neuzticas Eiropas Komisijai, un tāpēc viņi var uzskatīt, ka Dudas un valdības saspringtās attiecības ar Briseli drīzāk ir spēka, nevis vājuma pazīme. 

Prezidentam formāli nav nekādas lomas Polijas politikas attiecībā uz Eiropas Savienību veidošanā. Tomēr Dudas nacionālistiskā, pret LGBT un pret Vāciju vērstā, eiroskeptiskā retorika kampaņas laikā ne tikai palīdzēja mobilizēt viņa pamatelektorātu, bet arī nepalika nepamanīta Eiropā.

Briselē pašlaik notiekošajā ES samitā, kurā tiek lemts par bloka nākamo daudzgadu budžetu un fondu ekonomikas atjaunošanai pēc koronavīrusa izraisītās krīzes, Polijai pievērsta ļoti cieša uzmanība. 

Šīs sarunas atgādina daudzlīmeņu šaha spēli, kurā lēmumi par klimatu, likuma varas respektēšanu un ekonomikas atjaunošanas fondu ir savstarpēji saistīti.

Uz ES budžeta galvenajiem donoriem, tādiem kā Vācija, Austrija un Ziemeļeiropas valstis, tiek izdarīts spēcīgs spiediens, lai tās steidzami palīdzētu Eiropas dienvidu valstīm, kuras visvairāk cietušas no Covid-19 pandēmijas, norāda analītiķi.

Finansējums un vērtības

Tomēr Ziemeļvalstu valdības pauž bažas par to, ka Polija un Ungārija varētu saņemt lielu finansējumu – tas notiks, ja līdzekļu sadalījuma formula, kuru nesen ierosināja Eiropas Komisija, galu galā tiks saskaņota. Šīs abas valstis no “koronakrīzes” cietušas daudz mazāk nekā dienvidu valstis, turklāt tajās netiek respektēta likuma vara un tiek pārkāpti demokrātijas principi, kā arī minoritāšu tiesības.  

“Nodokļu maksātāju naudas piešķiršana valstīm, kur mūsu vērtības netiek cienītas, ir grūti izskaidrojama,” paziņojis Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels. Tā kā galīgajai saskaņošanai nepieciešama vienprātība, kompromiss var būt neizbēgams. Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels vēlas, lai Polija izpildītu priekšnosacījumu akceptēt vienošanos par “oglekļa neitralitātes” sasniegšanu ES līdz 2050. gadam. Daži no lielākajiem līdzekļu iemaksātājiem ES budžetā pieprasa respektēt likuma varu. 

Galu galā Polijai būs jāizvēlas viens no diviem variantiem. Pirmkārt, Varšava var piekāpties vairākos jautājumos – par likuma varas respektēšanu un par klimatu, lai nodrošinātu sev dāsnu kumosu no ES finansējuma pīrāga. Otrkārt, Polija var piekrist mazākam eirofinansējuma apmēram, lai izvairītos no piekāpšanās, un tādējādi valdība pārbaudīs praksē valsts iedzīvotāju proeiropeisko noskaņojumu.

Tikmēr Polijas partneri ES saskaras ar trilemmu.

Ideālā variantā daudzi no viņiem gribētu sasniegt uzreiz trīs mērķus: izdarīt spiedienu uz Polijas valdību jautājumā par likuma varas pārākumu, uzmundrināt Polijas pilsoņus, lai viņi nedomātu, ka ES viņus pametusi, un netērēt pārāk daudz politiskā kapitāla nogurdinošām debatēm par likuma varas pārākumu un demokrātiju. Tomēr sasniegt visus trīs mērķus vienlaikus var būt neiespējami. 

Dažu Eiropas valstu valdības un institūcijas (piemēram, Ziemeļvalstis un liela daļa Eiropas Parlamenta deputātu) var uzskatīt, ka pirmajiem diviem mērķiem ir izšķirošā nozīme, un ka sarunas par budžetu sniedz lielisku iespēju aizstāvēt likuma varas pārākumu, izmantojot naudu kā stimulu.

Taču tām jābūt uzmanīgām. Ja Polijas piekāpšanās tiks pieprasīta pārāk uzstājīgi, PiS valdība var nonākt pie secinājuma, ka labāk izvēlēties vājākas saiknes ar ES, nekā izpildīt jebkādus nosacījumus, kas pieprasa kaut ko mainīt. 

Slikts miers tomēr labāks 

Taču dažu ES valstu valdības un amatpersonas (piemēram, Vācija un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena) varētu būt patiesi ieinteresētas uzturēt “zemu temperatūru” konfliktā ar Poliju. Tad kļūs vājākas cerības uz to, ka tuvākajos gados ES varētu būt svarīga loma, lai panāktu, ka Polija labo pieļautos pārkāpumus likuma varas jomā.

Tā vietā ES akceptēs Polijas solījumus “sēdēt klusi” un netraucēt Eiropai risināt svarīgākas problēmas – no ekonomikas atjaunošanas līdz klimata pārmaiņām un attiecībām ar Ķīnu, pieļauj publikācijas autori.

Tādējādi ES klusējot piekritīs tam, ka Polija ir cieši integrēta ar pārējo Eiropu ekonomikā, taču ne kopīgajās vērtībās. Un PiS iegūs brīvību savas darba kārtības īstenošanai, pat tad, kad tas saistīts ar Eiropas kritizēšanu. Galu galā Dudas vēlētāji grib, lai valsts aizstāvētu un atbalstītu tradicionālās vērtības, un uzskata, ka “poļu vērtības” Eiropā ir apdraudētas. 

Ja uzvarēs Baidens

Un te parādās transatlantiskais konteksts, norāda ECFR analītiķi. Politika ES jautājumos ir valdības kompetencē, taču Polijas prezidentam ir svarīga loma drošības jomā. Vizītes laikā Vašingtonā vairākas dienas pirms vēlēšanu pirmās kārtas Duda saņēma atklātu atbalstu no ASV prezidenta Donalda Trampa. Ievēlēšanas gadījumā Tramps turpinās nostiprināt Polijas un ASV divpusējo partnerību.

Taču, ja ASV vēlēšanās uzvarēs Džo Baidens, Duda un PiS būs daudz neizdevīgākā stāvoklī. Baidens var pievienoties ES spiedienam, kura nolūks ir aizstāvēt likuma varu un minoritāšu tiesības Polijā. ECFR aptauja liecina - PiS vēlētāji uzskata, ka Trampa atkārtotu ievēlēšana būtu pozitīvs notikums Polijai, savukārt citu partiju atbalstītāji par to nav tik pārliecināti. 

Tiesa, Baidena nostāja Polijas jautājumā pagaidām nav skaidra. Tāpat kā gadījumā ar Polijas partneriem Eiropā prezidents Baidens var dot priekšroku pragmatismam, nevis stingrai principu ievērošanai. Un tāpat kā gadījumā ar “veco” Eiropu šāda izvēle rada risku, ka Polijai uz ilgiem gadiem tiks “pārvilkts krusts”, prognozē “Eiropas Ārējo attiecību padomes” publikācijas autori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti