Viņa uzsvēra, ka Krievijas politika pēdējā laikā ir tai tipiska soli pa solim palielinot agresiju. Vispirms tika nopludināts saraksts ar ES amatpersonu vārdiem, kam liegts iebraukt Krievijā, pēc tam atsākās smagākās kaujas kopš februāra, kad Minskā panāca vienošanos par pamieru.
Turklāt fakts, ka kaujas ir atsākušās tieši tagad – neilgi pirms brīža, kad Rietumiem jālemj par sankciju pagarināšanu pret Krieviju – rāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebaidās no ES sankcijām. “Tas tiek darīts jūnijā – priekšvakarā, kad tiks lemts par sankcijām,” uzsver Vanaga.
Viņa akcentēja, ka ES nav vēl stingrāku līdzekļu, kā iegrožot Krieviju. Turklāt ES pati ir cietusi no sankcijām, ko ieviesa pret Krieviju. “Daudzas dalībvalstis jau ir cietušas (..) Neviens nav paanalizējis, cik Somija jau ir zaudējusi,” atzīmēja Vanaga. Bez tam nevis visas ES valstis vispār ir noskaņotas ieviest jelkādas sankcijas. “Nav jau arī tās gribas un drosmes,” rezumēja Vanaga.
Līdz ar to - secināja Vanaga – ES sankcijas paliks spēkā pašreizējā apmērā, taču netiks pastiprinātas. Par to liecina arī ES anonīmu amatpersonu sniegtā informācija.
Tādējādi Krievijai nav nekāda pārspēka, kas var tai traucēt uzsākt pat pilna apmēra karu Ukrainā. Arī ASV ir barga savā nostājā, taču tālāk par diskusijām, ka Ukrainai vajag palīdzēt, nav tikusi. Līdz ar to analītiķi “zīmē ļoti melnu ainu”. Ja patiešām sāksies plašs un visaptverošs karš Ukrainā, tad ir jautājums par Ukrainas pastāvēšanu, atzina Vanaga. Viņa akcentēja, ka Krievijai ir milzīgs militārs pārspēks.
Konflikts Ukrainā sākās pērn. Vispirms Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet pēc tam Krieviju atbalstoši kaujinieki iebruka Austrumukrainā.
