Pētījums: NATO nav spējīga aizstāvēt Baltiju

Pat pie pašiem labvēlīgākajiem nosacījumiem Krievijas armijai būtu nepieciešamas vien 60 stundas, lai iebrukuma laikā sasniegtu Tallinu un Rīgu, atsaucoties uz ASV domnīcas "RAND Corporation" veiktu pētījumu, raksta portāls rus.lsm.lv.

Šāds scenārijs atstāj NATO ierobežotas iespējas aizstāvēt Baltijas valstis. Savukārt, lai šādu scenāriju vispār nepieļautu, ir nepieciešams reģionā ievest vairākkārt lielākus spēkus, nekā piedāvā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija.

"Igaunija, Latvija un Lietuva ir uzskatāmaas par nākamajiem visticamākajiem Krievijas mērķiem pēc Austrumukrainas. Tāpat kā Ukraina, arī visas trīs šīs valstis ilgus gadus ir bijušas PSRS sastāvā. (..) Tāpat kā Ukraina, arī Igaunija un Latvija ir mājas ievērojamam skaitam etnisku krievu, un viņu integrācija politiskajā un sociālajā dzīvē labākajā gadījumā ir saucama par sarežģītu," teikts pētījumā.

"Tas dod Krievijai argumentus pamatot savu iejaukšanos Igaunijas un Latvijas lietās," piebilsts pētījumā, par kuru plašāk raksta rus.lsm.lv.

Pārskatā atgādināts, ka Baltijas valsts ir NATO dalībvalstis, taču nedz ASV, nedz citas dalībvalstis nebūtu gatavas aizstāvēt Latviju, Igauniju un Lietuvu gadījumā, ja būtu iebrukums.

Vēstīts, ka bažas par Baltijas valstu drošību sākās pēc notikumiem 2014. gada martā, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimu. Aprīlī sekoja prokremlisku kaujinieku iebrukums Austrumukrainā, un asas kaujas Doņeckas un Luhanskas apgabalā notika līdz pat pagājušā gada februārim. Šobrīd apšaužu ir mazāk, tomēr situācija aizvien nav mierīga. Doņeckas un Luhanskas pilsētas aizvien atrodas prokremlisko spēku varā.

Ukraina un rietumvalstis daudzkārt ir norādījušas, ka iebrukums Austrumukrainā ir bijis Krievijas vadīts un atbalstīts un tajā piedalījusies arī Krievijas regulārā armija. Taču Krievija šīs apsūdzības allaž ir noliegusi.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis ( Zaļo un zemnieku savienība) norāda, ka ASV domnīcas «RAND Corporation» kara spēļu izdarītie secinājumi par Krievijas spēju iekarot Baltijas valstis un NATO traucējošajiem faktoriem tās aizsargāt nav jauna vai iepriekš nezināma informācija.

Līdzīgus pētījumus jau iepriekš ir veikuši arī citi starptautiskie pētnieciskie institūti un domnīcas. Vienlaikus ir izprotams satraukums, ko šādi secinājumi un pieņēmumi var izraisīt Latvijas iedzīvotājos, informēja ministra padomniece Līga Krapāne.

Tieši tādēļ, ņemot vērā gan NATO austrumu flanga valstu ģeogrāfisko izvietojumu, gan Krievijas uzvedības neprognozējamību, NATO ir jau veikusi un turpina veikt būtiskus pasākumus, lai atturētu Krieviju no līdzīgām aktivitātēm pret kādu no Baltijas valstīm, norāda Bergmanis.

Viņš arī uzskata, ka NATO Varšavas samitā šogad ir jāpieņem lēmumi par ilgtermiņa risinājumiem attiecībā uz Baltijas valstu aizsardzību. Savukārt Latvijas uzdevums ir stiprināt savas pašaizsardzības spējas, jo tikai NATO veiktie ilgtermiņa atturēšanas pasākumi, Latvijas pašaizsardzības spējas un agrā brīdināšana kopā var nodrošināt to, lai Krievija nekad militāri nevērstos pret Latviju vai kādu no Baltijas valstīm.

“Mūsu valsts aizsardzība balstās uz trijiem galvenajiem nosacījumiem, kuri kopā veido tā saucamo atturēšanas politiku. Pirmkārt, tā ir valsts pašaizsardzības spēju nodrošināšana, attīstot savus bruņotos spēkus. Otrkārt, tā ir sabiedroto klātbūtnes un noteiktu uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšana. Treškārt, tā ir modernas agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana,” pauda ministrs.

“Šajā sakarā vēlos vēlreiz atgādināt, ka mana galvenā prioritāte šajā amatā ir NBS kaujas spēju celšana un nostiprināšana,” pauda Bergmanis.

Ministrs arī norādīja, ka tikpat nozīmīga ir NATO spēku klātbūtne – nozīmīga, ilglaicīga un redzama. Tāds ir mērķis, lai atturētu iespējamo agresoru un nepieļautu pat domu, ka kādā no NATO dalībvalstīm iespējams iebrukt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti