Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas aplēsēm, gandrīz četri miljoni cilvēku svētdien izgāja ielās visā Francijā. Bet nacionālās vienotības gājienā Parīzē vien piedalījās vismaz pusotrs, pēc citām aplēsēm, vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Amatpersonas paziņoja, ka šī bija lielākā demonstrācijas valsts vēsturē.
Līdzīgi gājieni, izrādot solidaritāti Francijai, notika ne tikai citās Eiropas pilsētās, bet arī Kanādā un ASV, kur Vašingtonā manifestācijā piedalījās vairāki tūkstoši. Vairāki simti pulcējās arī Jeruzalemē. Desmitiem palestīniešu piedalījās demonstrācijā Rietumkrasta pilsētā Rāmalā, vicinot Palestīnas un Francijas karogus. Simtos bija mērāms arī cilvēku skaits Libānas galvaspilsētā Beirūtā.
Pēc svētdienas nacionālās vienotības gājieniem Francijā, kuros miljoniem cilvēku no dažādām tautībām un ticībām pieminēja teroristu nogalinātos 17 cilvēkus, vienlaikus sērojot par upuriem un svinot vārda brīvību, tagad gaidāmas nosvērtākas un padziļinātākas debates par to, kāpēc notika šie uzbrukumi, kāpēc tie tika pieļauti, ko un kā darīt, lai tas neatkārtotos.
Francijas prezidents Fransuā Olands pirmdienas rītā sasauca krīzes sanāksmi ar valdības ministriem, lai apspriestu drošības pasākumus. Viens no jautājumiem ir, kādā veidā uzbrucējiem, kuri jau bija drošības spēku uzmanības lokā, izdevās sarīkot teroaktus Parīzē.
Viens no brāļiem, kas ar automātiem iebruka satīras žurnāla „Charlie Hedbo” reakcijā, Šerifs Kuaši, iepriekš bija pavadījis laiku cietumā par saistību ar džihādistu vervēšanu. Otrs brālis, Saids Kuaši, bija nonācis policijas redzeslokā saistībā ar plāniem palīdzēt no cietuma izbēgt kādam džihādistam. Abi bija arī ASV un Lielbritānijas varasiestāžu redzeslokā.
Bet trešais uzbrucējs, Parīzes ebreju košera veikalā uzbrukumu veikušais Amedijs Kulibali, bija iepazinies ar Šerifu Kuaši, kad abi bija cietumā.
Tagad valdība plāno izolēt radikāli noskaņotos islāmistus no pārējiem ieslodzītajiem, lai neļautu cietumiem kļūt par augsni radikālu ideju izplatībai.
Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pirmdien paziņoja, ka imigrācija „nav saistīta ar terorismu, tomēr tā sarežģī lietas”. Viņš prognozēja, ka jautājums par imigrāciju tiks aktīvi diskutēts. Centriski labējais politiķis, kurš gatavojas atkal cīnīties par valsts prezidenta krēslu vēlēšanās 2017.gadā, pauda, ka Francijai ir problēmas ar imigrāciju, kas „rada integrācijas problēmu” un situāciju, kad cilvēki identificējas tikai ar savu kopienu. Un tādi cilvēki, kas īstenoja pagājušās nedēļas uzbrukumus, var paslēpties šādā vidē, paziņoja Sarkozī.
Pēc prezidenta Olanda sasauktās sanāksmes valdība paziņoja, ka papildus tiks norīkoti 10 tūkstoši karavīru, lai apsargātu drošības ziņā jūtīgākos objektus. Iepriekš iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs atklāja, ka Francija arī norīkos gandrīz 5000 policistu, lai apsargātu 700 valsī esošās ebreju skolas.
