Pēc ASV izstāšanās no raķešu līguma Krievija mudina noteikt moratoriju to izvietošanai

ASV 2. augustā oficiāli izstājušās no Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līguma. ASV valsts sekretāra Maika Pompeo paziņojumā Maskava apsūdzēta apzinātā vienošanās pārkāpumā. Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs mudināja ASV pēc līguma pamešanas noteikt moratoriju vidējā darbības rādiusa raķešu izvietošanai.

Pēc ASV izstāšanās no raķešu līguma Krievija mudina noteikt moratoriju to izvietošanaiRihards Plūme

    Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgums starp ASV un Padomju Savienību tika parakstīts 1987. gadā. Gan Krievija, gan ASV šogad apturēja darbību minētajā līgumā. Savienotās Valstis uzskata, ka Maskava apzināti pārkāpusi vienošanos, izstrādājot spārnoto raķeti.

    NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka šo amerikāņu soli atbalsta visi NATO sabiedrotie un sola atbilstīgu pretreakciju Krievijas pārkāpumiem. “Šodien līgums beidz eksistēt, jo Krievija izvietojusi SSC-8 raķešu sistēmas. Šīs jaunās Krievijas raķetes var aprīkot ar kodolgalviņām, tās ir mobilas un grūti atklājamas. Un tās var sasniegt Eiropas pilsētas tikai dažās minūtēs. Ar šādu rīcību Krievija pazemina latiņu kodolieroču pielietošanai  bruņotā konfliktā.

    Visi NATO sabiedrotie piekrīt, ka šīs raķetes pārkāpa līgumu, turklāt Krievija turpina to attīstīšanu un izvietošanu, lai gan ASV un sabiedrotie ilgstoši iesaistījās sarunās, ieskaitot pēdējo iespēju, kas tika dota pirms pusgada, lai Krievija sāktu līgumu ievērot. Mēs izsakām nožēlu, ka Krievija nav parādījusi nekādu gribu spert soļus, lai izpildītu savas starptautiskās saistības,” paziņoja Stoltenbergs.

    Pēc oficiālas ASV izstāšanās no līguma Krievija piektdien, 2. augustā, mudināja ASV noteikt moratoriju vidējā darbības rādiusa raķešu izvietošanai. Krievijas aicinājums paredz, ka gadījumā,

    ja Savienotās Valstis neizvietos šos ieročus zināmos reģionos, tad Krievija arī atturēsies no šādas rīcības.

    Vienlaikus Krievija ilgstoši noliedza raķešu sistēmu eksistenci, bet tagad apgalvo, ka raķešu rādiuss ir tikai 500 kilometri, ko līgums atļauj. Maskava izstāšanos no līguma sauc par vienpusēju Vašingtonas lēmumu, kurš vēl vairāk apgrūtinās tā jau aukstās abu valstu attiecības.

    “Savienotās Valstis iedzinušas pašas sevi stūrī. Viņi sev laupījuši iespēju izmantot plašus diplomātiskos resursus un instrumentus, lai atrisinātu dažādus jautājumus, atstājot vietu tikai sankcijām, kas kļuvušas par viņu vienīgo instrumentu. Un šis instruments nestrādā,” paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova.

    Krievijas rīcība gan liek NATO runāt par militāriem instrumentiem, domājot par to, kā atbildēt jaunajiem draudiem no Krievijas. NATO ģenerālsekretārs uzsver – visi nākamie soļi būs rūpīgi pārdomāti: “Uz nozīmīgajiem riskiem, ko rada Krievijas SSC-8 sistēma, NATO atbildēs proporcionāli un atbildīgi. Mēs jau esam vienojušies par vairākiem pasākumiem, lai stiprinātu NATO atturēšanas spējas, un mūsu kopējā aizsardzība joprojām ir efektīva. Taču mēs nesteigsimies ar sasteigtu rīcību, izskatīsim savas iespējas uzmanīgi. Esam lēmuši strādāt pie jautājumiem, kas saistīti ar militārajām mācībām, izlūkošanas informāciju, pretgaisa aizsardzības sistēmām un mūsu konvencionālajām spējām. Tāpat arī nodrošināsim, ka mūsu kodolieroču atvairīšanas spējas saglabājas drošā un efektīvā līmenī.”

    ASV pašlaik attīsta vismaz trīs jauna vaida vidēja rādiusa raķetes, kuras visas var aprīkot ar kodolgalviņām. Turklāt Baltais nams runājis arī par iespēju izbeigt tā saukto Jauno START vienošanos, kas ierobežo kodolieroču attīstīšanu un izvietošanu, bet kuras darbības  termiņš beidzas 2021. gadā.  Tas radījis bažas par jaunām bruņošanās sacensībām, lai gan abas puses uzsvērušas, ka to nevēlas.

    KONTEKSTS:

    Vidēja un tuva rādiusa raķešu līgums tika parakstīts vēl Ronalda Reigana un Mihaila Gorbačova laikā, uzliekot par pienākumu ASV un PSRS ballistiskās un spārnotās raķetes turēt piecu tūkstošu kilometru attālumā no otras valsts robežām. Pēc PSRS sabrukuma gan Krievija, gan ASV abpusēji demonstrēja labu gribu un arī ievērojami samazināja tām pieejamo raķešu un kodolgalviņu arsenālu.

    Taču vēlāk ASV apturēja savu dalību līgumā, norādot uz to, ka pēdējos gados labā griba no Krievijas ir izbeigusies. Vēlāk līdzīgu soli spērusi Krievija.

    Minētais līgums bija viens no diviem nozīmīgākajiem ASV un Krievijas bruņojuma līgumiem.

    Otrs ir Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums jeb START, ar kuru abām valstīm noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā. Šī līguma termiņa beigas ir 2021. gadā, un pagaidām nedz Maskavā, nedz Vašingtonā nav politiskās gribas to pagarināt.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti