Par genocīdu armēņi sauc 1915.- 1923. gada notikumus, kad lielos apmēros notika armēņu vajāšana. Šādu represiju upuru skaits dažādos avotos atšķiras. Turcija apgalvo, ka bojā gāja 200 tūkstoši armēņu, bet armēņi paši ziņo par aptuveni pusotru miljonu upuru.
Armēņu masveida iznīcināšana Osmaņu impērijas laikā Pirmajā pasaules karā bija pirmais 20. gadsimta genocīds, kas ir pielīdzināms nacisma un staļinisma pastrādātajiem noziegumiem - ar šādu paziņojumu svētdien klajā nācis Romas pāvests Francisks.
Tas noticis armēņu liturģijas laikā Svētā Pētera katedrālē, kur, klāt esot daudziem armēņu baznīcas pārstāvjiem, kā arī Armēnijas prezidentam Seržam Sargsjanam, tika pieminēta 100. gadadiena kopš armēņu masveida iznīcināšanas sākuma.
Savā paziņojumā Romas katoļu baznīcas galva citējis jau 2001.gadā pāvesta Jāņa Pāvila Otrā deklarāciju, kurā bija teikts, ka pirmais 20.gadsimta genocīds skāra tieši armēņu tautu.
Pāvests arī uzsvēris, ka gadsimta turpinājumā cilvēcei ir nācies piedzīvot vēl arī citas traģēdijas, piemēram, Kambodžā, Ruandā, Burundi un Bosnijā. Pēc Franciska vārdiem, viņa pienākums ir godināt bojāgājušo piemiņu, jo ļaunuma slēpšana vai noliegšana ir pielīdzināma brūces asiņošanai bez pārsiešanas.
Šīsdienas liturģijas laikā Francisks pieminējis arī 10. gada mistiķi, svēto Gregoriju no Narekas, pasludinot viņu par baznīcas doktoru. Šo titulu ir izpelnījušies vien 35 citi cilvēki, ieskaitot svēto Augustīnu.
Šī ir jau otrā reize, kad pāvests Francisks savās uzrunās piemin armēņu genocīdu.
Līdzīgi kā pirms diviem gadiem, arī svētdien pāvesta izteikumi jau izsaukuši Turcijas varas iestāžu sašutumu. Turcija ir izsaukusi uz pārrunām Vatikāna vēstnieku.
Turcijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Franciska izteikumi ir pretrunā ar viņa izlīguma un dialoga vēsti un uzsvērusi, ka pāvesta paziņojums esot tālu no tiesiskās un vēsturiskās realitātes.
Turcija noliedz, ka tās teritorijā tika izvērsts genocīds pret armēņiem, uzsverot, ka asinsizliešana notika Pirmā pasaules kara laikā, kad gāja bojā arī tūkstošiem turku un ļoti daudz impērijas iedzīvotāju mira no bada un slimībām.
Pagājušajā gadā Turcijas premjerministrs Rečeps Taijips Erdogans izteica līdzjūtību bojā gājušo armēņu mazbērniem, vienlaicīgi gan norādot, ka nav pieņemams, ka Armēnija izmanto šo jautājumu politiska konflikta uzturēšanai. Turcijas varas iestādes kategoriski iebilst pret gadsimtu seno notikumu dēvēšanu par genocīdu, saucot to par kara laika realitāti. Tāpat valsts kriminālkodeksā pat ir iekļauts punkts par turku nācijas nomelnošanu.
Līdz šim jautājums par armēņu genocīda atzīšanu visā pasaulē ir vērtēts visai kritiski, un oficiāli genocīdu ir atzinušas vien 24 valstis, arī Beļģija, Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija un Šveice.
Arī Eiropas Parlaments 2006.gadā nobalsoja par to, ka armēņu genocīda atzīšanai ir jābūt par vienu no priekšnoteikumiem Turcijas iespējamai dalībai Eiropas Savienībā. Dažas nedēļas vēlāk gan šāds priekšlikums tika atsaukts, taču parlamenta paziņojumā tika uzsvērts, ka valstij, kas ir ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, ir nepieciešams atzīt savu pagātni.
