Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Lietuvā partijas paraksta jaunās koalīcijas līgumu

Panorāma

Vecāki dalās pieredzē par vardarbību bērnudārzos

Būtisks pavērsiens Kalnu Karabahas konfliktā

Pavērsiens Kalnu Karabahas konfliktā – iespējas rast kompromisu samazinās

Azerbaidžāna pašlaik uzvarot Kalnu Karabahas konfliktu, un iespējas rast kompromisus kļūst arvien mazākas, paziņojis Azerbaidžānas autoritārais prezidents Ilhams Alijevs pēc izskanējušām ziņām, ka Azerbaidžānas spēki varētu būt pārņēmuši kontroli pār stratēģiski svarīgu pilsētu un pietuvojušies Kalnu Karabahas lielākajai pilsētai Stepanakertai.

ĪSUMĀ: 

  • Azerbaidžāna paziņo par stratēģiski svarīgās Sušas pilsētas pārņemšanu.
  • Armēnija gan apgalvo, ka cīņas par pilsētu vēl turpinās.
  • Azerbaidžāna: militārie panākumi samazina iespējas kompromisam ar Armēniju.
  • Armēnija: Azerbaidžāna pārkāpj noslēgto pamieru.
  • Armēnijai bažas, ka Kalnu Karabahā varētu sākties etniskā tīrīšana. 

Azerbaidžānas spēki ziņo par līdz šim būtiskāko pavērsienu pusotra mēneša ilgajā karā par kontroli pār Kalnu Karabahu. Valsts prezidents Ilhams Alijevs svētdien, 8. novembrī, apstiprināja, ka Azerbaidžānas armija pārņēmusi uz augstienes izvietoto, stratēģiski svarīgo Sušas pilsētu, no kuras pārskatāma Kalnu Karabahas lielākā pilsēta Sepanakerta.

Armēnija gan apgalvo, ka cīņas par pilsētu vēl turpinās.

Pēdējos uzbrukumos Sušai gājuši bojā vismaz trīs civiliedzīvotāji, paziņoja Kalnu Karabahas armēņu amatpersonas.

Kalnu Karabaha

Kalnu Karabaha padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma tā ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, taču tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija noliedz ziņas, ka uzbrukts civiliedzīvotāju apdzīvotiem rajoniem un vaino Armēniju Terteras pilsētas un vairāku Azerbaidžānas pierobežas ciematu apšaudīšanā ar artilēriju.

“Armēnijas bruņotie spēki turpina apšaudīt Azerbaidžānas teritorijas, kas atrodas tuvu frontes līnijai. Azerbaidžāna nekad nav iekārojusi pat mazāko svešas zemes gabaliņu, un mēs nekad nepieņemsim mūsu zemes okupāciju. Šī ir mūsu pamata pozīcija, un mēs esam iet gatavi līdz galam,” sacīja Azerbaidžānas premjerministrs Ali Asadovs.

Prezidents Alijevs par savas armijas militārajiem panākumiem juties pietiekami droši, lai uz Baku uzaicinātu savas galvenās sabiedrotās – Turcijas ārlietu ministru un pieņemtu apsveikumus. Azerbaidžānas puse arī norādīja, ka tās militārie panākumi samazina iespējas noslēgt jebkādus kompromisus ar Armēniju.

Tikmēr Armēnija uzsver, ka Azerbaidžāna pārkāpj noslēgto pamieru un pauž bažas, ka Kalnu Karabahā varētu sākties etniskā tīrīšana.

“Par spīti EDSO, daudzu valstu līderu un starptautisko organizāciju aicinājumiem Azerbaidžāna turpina regulāri pārkāpt panākto vienošanos par pamieru. Azerbaidžānai ir jāsaprot, ka militārs risinājums Kalnu Karabahas jautājumā neeksistē,” paziņoja Armēnijas vicepremjers Mhers Grigorjans.

Kalnu Karabahas armēņu amatpersonas ziņo, ka pašreizējā karadarbībā, kas sākās kopš septembra beigām, krituši 1177 armēņu karavīri un dzīvību zaudējuši vismaz 50 civiliedzīvotāji.

Azerbaidžānas puse neatklāj savu nogalināto karavīru skaitu, taču ziņo par vismaz 92 civiliedzīvotāju nogalināšanu.

Savukārt Krievijas vadošās amatpersonas izteikušās, ka patiesais bojā gājušo skaits konfliktā pašlaik pietuvojies jau pieciem tūkstošiem. 

KONTEKSTS:

27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt