ASV prezidents Baraks Obama intervijā aģentūrai „Reuters” nekomentēja versiju, vai Kremlis Borisa Ņemcova slepkavībā ir iesaistīts vai nav, norādot, ka viņam „šobrīd nav ne jausmas, kas tieši notika.” Bet ASV prezidents atzīmēja, ka viņš zina, „ka lietas ar preses brīvību, pulcēšanās brīvību , informācijas brīvību, pamata pilsoniskajām tiesībām šobrīd Krievijā ir sliktākas nekā pirms četriem, pieciem vai desmit gadiem.” Runājot par Ņemcova slepkavību, Obama norādīja:
„Tas liecina par klimatu Krievijā, kur pilsoniskā sabiedrība, neatkarīgie žurnālisti, cilvēki, kas mēģina komunicēt internetā, izjutuši, ka viņi ir arvien vairāk apdraudēti, ierobežoti. Un arvien vairāk vienīgā informācija, ko publika Krievijā var iegūt, ir no valsts kontrolētiem medijiem. Tā ir problēma. Es domāju, ka tā ir daļa no tā, kas ļāvis Krievijai iesaistīties tāda veida agresijā pret Ukrainu, kādu tā ir īstenojusi.”
Obama tikās ar Ņemcovu vizītes laikā Maskavā 2009.gadā, kur viņam bija sarunas ar opozīcijas partijām. Šodien nogalinātā politiķa bērēs Vašingtonu pārstāvēja ASV vēstnieks Krievijā Džons Tefts.
Bet Londonu - bijušais Lielbritānijas premjerministrs Džons Meidžors. Viņš bija no Ņemcova britu draugiem, vadīja Lielbritānijas valdību 90. gados. Pirmo reizi ar Ņemcovu tikās pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad politiķis prezidenta Borisa Jeļcina laikā bija Ņižņijnovgorodas gubernators.
Meidžors šodien atzina, ka šī ir viņa „visu laiku skumjākā vizīte Maskavā.” Bijušais britu premjers aicināja uz Ņemcova slepkavības pilnīgu un caurskatāmu izmeklēšanu, norādot, ka viņa balss netiks apklusināta.
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka sagaida, lai tiek darīts viss, lai noskaidrotu par slepkavību atbildīgos. Atrodoties vizītē Mongolijā, viņa norādīja, ka vēlas, lai „tiem cilvēkiem Krievijā, kas domā citādi, ir iespēja izteikt savas domas,” piebilstot, ka „zina, tas nav viegli.”
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko Ņemcovu apbalvojis ar Brīvības ordeni. Tas ir Ukrainas valsts viens no augstākajiem apbalvojumiem, kas tiek piešķirts par izciliem un īpašiem nopelniem Ukrainas suverenitātes un neatkarības nostiprināšanā. Porošenko norādīja, ka Boriss Ņemcovs cīnījies gan par Ukrainas, gan Krievijas brīvību, jo „viņš saprata, ka brīva Krievija nav iespējama bez brīvas Ukrainas.”
Ņemcovu nenoskaidrots uzbrucējs nošāva 27.februāra vakarā Maskavas centrā. Viņš tika apbedīts otrdien Trojekurovas kapsētā Maskavā, bet pirms tam no Ņemcova notika atvadīšanās Maskavas Saharova centrā.
