Drīz būs pagājuši jau četri mēneši, kopš 1. februārī īstenotā militārā apvērsuma Mjanmā. Dažādas cilvēktiesību aizstāvības organizācijas un vietējie aktīvisti regulāri ziņo par jauno varas iestāžu vēršanos pret vienkāršajiem civiliedzīvotājiem. Jaunākā informācija liecina, ka bojāgājušo skaits ir pārsniedzis astoņus simtus. Militārās huntas sniegtie oficiālie dati gan liecina par daudz mazāku bojāgājušo skaitu.
Taču, kā norādījusi Mjanmas demokrātiskā aktīviste Khina Ohmara, varas iestāžu izvēlētā taktika ir ļoti nežēlīga: ”Hunta ir izvērsusi īstu terora kampaņu, cenšoties piespiest iedzīvotājus pakļauties. Tiek izmantotas jebkuras nepieciešamās metodes. Pret miermīlīgajiem protestētājiem tiek vērsta slepkavnieciska un nešķirojoša vardarbība, ieskaitot nāvessodam pielīdzināmas slepkavības un smagā bruņojuma izmantošanu.”
Pagājušajā nedēļā trimdā izveidotā Mjanmas ēnu valdība paziņoja, ka nav atmetusi cerības un apņemšanos atbrīvoties no militārās huntas valdīšanas. Tieši tāpēc Nacionālā vienotības valdība ir paziņojusi, ka centīsies apvienot spēkus ar dažādām etniskajām kaujinieku grupām, lai izveidotu federālo armiju un stātos pretī militārajai huntai.
Nedēļas nogalē pirmā šāda vienošanās, kuras mērķis ir iznīcināt diktatūru un ieviest federālu demokrātisku pārvaldes sistēmu, tika panākta ar Činas Nacionālo fronti. Būtiski gan, ka Činas Nacionālajai frontei, kas pārstāv kristiešu minoritāti, kaujinieku skaits pēdējo gadu laikā ir samazinājies un arī reāla militāra spēka šim grupējumam nav. Taču šī vienošanās tiek uzskatīta par simbolisku soli un pamudinājumu pārējiem grupējumiem, jo Činas Nacionālajai frontei ir arī vairāki ietekmīgi trimdā dzīvojoši politiskie līderi.
Taču, kamēr politiskā opozīcija kaļ plānus turpmākajai pretestībai militārajai diktatūrai, Mjanmas ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Valstī, kas tradicionāli eksportē rīsus, dārzeņus un augļus, tuvāko mēnešu laikā bads var draudēt vairākiem miljoniem cilvēku.
Tas saistīts gan ar politisko nestabilitāti, gan ar straujo cenu kāpumu.
Piemēram, degvielai, kas nepieciešama, lai produktus nogādātu no lauku reģioniem lielpilsētās. Un otrādi – grūtības ir nogādāt nepieciešamos produktus arī attālākajos reģionos. Kačinas reģionā, kas atrodas Ķīnas pierobežā, rīsu cenas ir uz pusi augstākas.
Kā brīdinājis Pasaules Pārtikas programmas Mjanmas nodaļas vadītāja vietnieks Markuss Priors, ja drīzumā nesekos izlēmīga rīcība, tostarp no starptautiskās sabiedrības puses, situācija būs vēl drūmāka.
“Daudziem cilvēkiem šie ir bijuši vairāki grūti mēneši un mēs esam pieredzējuši ievērojamu cilvēku migrāciju, īpaši no Jangonas. Daudzas rūpnīcas ir slēgtas, vai strādā ļoti mazā apjomā, arī ostu darbība ir ierobežota, bet banku sistēma ir daļēji paralizēta. Tam visam pa virsu uzliekot arī politisko krīzi, mēs esam vēl vairāk nobažījušies. Vēl jo vairāk, ja mēs skatāmies uz valsts lauku reģioniem. Pasaules Pārtikas programma ir aprēķinājusi, ka
nākamo sešu mēnešu laikā 3,4 miljoni cilvēku var nonākt ļoti satraucošā pārtikas trūkuma situācijā,” norādīja Priors.
Pasaules Pārtikas programma ir paredzējusi trīskāršot sniegtās palīdzības apmērus Mjanmai. Savukārt komerciālajā galvaspilsētā Jangonā milzīgs pieprasījums ir pēc aktīvistu organizētajiem pārtikas ziedojumiem.
Papildu smagajiem ekonomiskajiem apstākļiem Mjanmas ikdienas dzīvi apgrūtina arī Covid-19. Pēc oficiālajiem datiem 54 miljonu cilvēku lielajā valstī saslimušo skaits ir vien aptuveni par 10 tūkstošiem lielāks nekā Latvijā un ik dienu tagad tiek reģistrēti vien daži desmiti jaunu inficēšanās gadījumu. Taču realitāte ir daudz skarbāka – kopš militārā apvērsuma valstī strauji ir samazinājies veikto testu skaits, slimnīcas ir pārslogotas, trūkst gan medikamentu, gan skābekļa iekārtu un paša skābekļa, gan medicīniskā personāla, kurš nereti ir pievienojies pilsoniskās nepakļaušanās akcijām.
Eksperti pauž bažas, ka Mjanma ar savu sagrauto medicīnas sistēmu un badam pakļauto sabiedrību var drīzumā saskarties ar milzīgām problēmām,
jo Āzijas reģionā arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par jauniem koronavīrusa paveidiem.
Interesanti, ka 1. jūnijā notiekošajā Pasaules Veselības asamblejā, ko organizē Pasaules Veselības organizācija, Mjanma nebūs pārstāvēta vispār, jo prasību dalībai konferencē bija iesnieguši gan militārās huntas, gan gāzto civilo varas iestāžu pārstāvji.
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
