Vācijas Kanclere Angela Merkele to jau nosaukusi par kontinenta visstraujāk risināmo jautājumu, tā kā pēc statistikas datiem teju ceturtā daļa Eiropas jauno cilvēku ir bez darba. Eiropas Savienība nākamā gada budžetā paredzējusi papildus līdzekļu šīs problēmas risināšanai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas jaunāko statistiku, Eiropas Savienībā bez darba patlaban ir aptuveni 23% jauniešu jeb aptuveni 7 miljoni 15–24 gadus veci cilvēki, kuri ne strādā, ne mācās, ne kā citādi izglītojas. Taču situācija valstīs ir ļoti atšķirīga: ja, piemēram, Vācijā bez darba ir 7% jauniešu, tad Spānijā vai Grieķijā, kas izjūt vislielākās krīzes sekas, kā no laivas izmesta ir teju puse visas jaunatnes. Eksperti brīdina, ka šādi Eiropā veidojas tā sauktā zaudētā paaudze, kurai nav nākotnes cerību.
ES valstis piešķīrušas vismaz 12 miljardu eiro nākamajos ES divos budžeta gados šīs problēmas risināšanai. Ar līdzvērtīgu summu gatavojas piedalīties arī Eiropas Investīciju banka un Eiropas Sociālais fonds.
Viena no idejām, ko Brisele centīsies īstenot, būs tā sauktā jaunatnes garantiju shēma, kas uzliks par pienākumu dalībvalstīm četru mēnešu laikā, kopš jaunietis atstājis skolu, palīdzēt atrast viņam jaunu mācību iestādi, kursus vai darbu. Līdz gada beigām visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpiedāvā plāni un savs redzējums, kā to reāli dzīvē izdarīt.
Francijas prezidenta Fransuā Olanda organizētās sanāksmes mērķis nav valstīm dot vēl jaunus norādījumus vai instrukcijas, kā rīkoties, bet tas vairāk ir kā forums, kurā savstarpēji pārliecināties, ka visi problēmas nopietnību ir sapratuši.
Taču kritiķi lēš, ka Brisele un Eiropas Savienības valstis tomēr baidās pieņemt pietiekami drosmīgus lēmumus un skatās pēc Vācijas parauga, kuras situācija un realitāte ne vienmēr der citur. Turklāt bez reālas ekonomikas izaugsmes jaunas darba vietas neradīsies, un izskolotajiem un apmācītajiem jaunajiem cilvēkiem tāpat nebūs iespēju nostabilizēties un pelnīt. Arī par Eiropas Savienības atvēlēto vairāku miljardu eiro lielo summu bezdarba problēmu risināšanai dzirdēts, ka tas ir piliens jūrā, salīdzinot ar pašu bezdarbnieku skaitu.
Politikas eksperti pamanījuši, ka Francijas prezidentam Fransuā Olandam šī sanāksme Parīzē ir personiski ļoti svarīga, jo, stājoties prezidenta amatā, bezdarba mazināšana bija viens no viņa svarīgākajiem saukļiem, taču Olanda popularitāte valstī pēdējā laikā ir ievērojami kritusies un arī Francijā bez darba ir aptuveni 25% jaunu cilvēku.
Jauniešu bezdarba problēma ir sašķobījusi arī Francijas un Vācijas attiecības, jo francūži vāciešiem pārmet iedzīvošanos uz šīs vispārējās problēmas rēķina, tā kā Vācija, kurā nav minimālās algas, nodarbina iebraucējus no citām valstīm mazatalgotos darbos, un pēc Francijas ieskatiem - veido negodīgu konkurenci citur Eiropā.
