Līdz ar to viņa kļūs par pirmo sievieti šajā amatā. Francijā dzimusī politiķe ieguva 60% balsu, un iestājas par sabalansētām un pragmatiskām attiecībām ar rietumiem un Krieviju. Viņai pretī stājās bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili un opozīcijas partiju atbalstītais bijušais ārlietu ministrs Grigols Vašadze. “Mūsu izvēle ir miermīlīga Gruzija, vienota valsts ar līdztiesīgiem pilsoņiem. Mūsu izvēle ir dialogs arī ar to sabiedrības daļu, kas šodien nebalsoja par mani un kas nepiekrīt mums. Taču mēs visi esam vienas valsts pilsoņi,” uzsvēra Zurabišvili.
Prezidente un valdošā partija “Gruzīnu sapnis” vēlas attīstīt attiecības gan ar Krieviju, gan ar Eiropas Savienību, savukārt politiķes oponenti pārmet viņai vēlmi veidot pārāk ciešas saites ar Maskavu. 11 opozīcijas partiju alianses kandidāta atbalstītājs eksprezidents Mihails Saakašvili pēc aptauju datu publiskošanas pat aicināja sabiedrību neatzīt vēlēšanu rezultātus un sākt masu protesta akcijas.
Uzvarot trešdienas vēlēšanās Zurabišvili teica, ka tagad meklēs dialogu ar tiem, kas viņu neatbalstīja prezidenta vēlēšanās. „Mana izvēle ir vienota Gruzija. Mana izvēle ir mierīga Gruzija.”
Vēlētāju aktivitāte Gruzijas prezidenta vēlēšanās bija 56%. Otrajā vēlēšanu kārtā viņai pretī stājās opozīcijas kandidāts, 60 gadus vecais bijušais ārlietu ministrs Grigols Vašadze, iegūstot 40% balsu. Vēlēšanu dienā Vašadze kritizēja valdošo partiju un tās dibinātāju, bagātāko cilvēku valstī Ivanišvili. „Šīs prezidenta vēlēšanas kļuvušas par referendumu par Gruzijas nākotni. Gruzijas pilsoņi mums uzdevuši izbeigt viena cilvēka, vienas partijas valdīšanu šajā valstī, un nodrošināt, ka nākotnē neviens nevarēs ļaunprātīgi izmantot demokrātiskās institūcijas,” teica Vašadze.
Tikmēr mediji norāda, ka šīs ir pēdējās tiešās Gruzijas prezidenta vēlēšanas, jo pēc tām sāksies pāreja uz parlamentārās republikas modeli. Nākamo prezidentu 2024. gadā izraudzīs īpaša elektoru kolēģija, ievērojami samazināsies prezidenta pilnvaras, bet par ietekmīgāko personu valstī kļūs premjerministrs.
Gruzijas prezidenta loma ir pamatā ceremoniāla, vara koncentrējas premjera rokās, un līdzšinējais valsts galva Giorgijs Margvelašvili uz otru amata termiņu nekandidēja. Šīs arī bija pēdējās tiešās Gruzijas prezidenta vēlēšanas. Pēc izmaiņām konstitūcijā nākamo prezidentu 2024.gadā izraudzīs īpaša elektoru kolēģija, kurā būs iekļauti parlamenta deputāti.
