Partija "Gruzijas sapnis" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nodod parlamentam izskatīšanai "ārvalstu aģentu" likumprojektu, kura skatīšanu likumdevēji pērn martā apturēja pēc tam, kad valstī izcēlās plaši protesti.
People took to the streets of Tbilisi in Georgia to protest government plans to introduce a law to monitor foreign funding of NGOs. pic.twitter.com/zlg6TKKotF
— DW News (@dwnews) April 10, 2024
Valdošā partija parlamentā ir iesniegusi tikai nedaudz mainītu likumprojekta versiju.
Tas paredz, ka organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% finansējuma no ārvalstīm, ir jāreģistrējas kā "organizācijām, kas darbojas ārvalstu interesēs".
Valdība apgalvo, ka šāds likums ir nepieciešams, jo aptuveni 90% nevalstiskā sektora finansējuma esot neskaidrs un tas radot draudus nacionālajai drošībai. "Gruzijas sapņa" parlamenta frakcijas vadītājs Mamuka Mdinaradze uzsvēra, ka iesniegtā likumprojekta vienīgā prasība ir publicēt gada finanšu pārskatus organizācijām, kas saņem ārvalstu finansējumu. Par šīs prasības neievērošanu ir paredzēts tikai naudas sods.
Likumprojekta kritiķi to dēvē par "Krievijas likumu", jo Krievijā līdzīgs likums tika pieņemts jau 2012. gadā. Gruzijas opozīcija norādīja, ka Krievijas varasiestādes likumu izmanto, lai izvērstu represijas, ierobežotu mediju brīvību un stigmatizētu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Opozicionāri ir pārliecināti, ka šim likumam var sekot citi likumi, kas var novest pie autoritāra režīma.
BREAKING:
— Visegrád 24 (@visegrad24) April 9, 2024
Mass-protests have started again in Tbilisi, Georgia against the Russian-style "Foreign Agent Law"
The new law was pulsed back last year after massive street protests
The law is viewed as an attempt to sabotage EU membership efforts
🇬🇪🇪🇺 pic.twitter.com/X98s9W74so
Viena no skaļākajām likumprojekta pretiniecēm ir Gruzijas proeiropeiskā prezidente Salome Zurabišvili. Viņa otrdien paziņoja, ka neparakstīs likumprojektu, ja parlaments to pieņems.
"Tas, ka daži cilvēki uzdrošinājās atjaunot Krievijas likumu, ir lielākā viņu sakāves zīme. Neviens, kas ierodas Gruzijā ar Krievijas karogu un Krievijas paverdzināšanas metodēm, nekad neuzvarēs. Gruzijas izvēle ir vai nu neatkarība, vai verdzība. Vai nu Eiropa, vai Krievija. Mēs zinām, ko vēlamies," paziņoja prezidente.
Taču prezidentes veto var nebūt ilgs mūžs. Zurabišvili pilnvaru termiņš beidzas šogad, un saskaņā ar konstitūcijas izmaiņām nākamo prezidentu iecels vēlēšanu kolēģija, kurā ietilpst visi parlamenta deputāti.
Gruzija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, tāpēc Brisele jau agrāk ir izteikusi bažas par "ārvalstu aģentu" likumprojektu. Vācijas valdības pārstāvji šonedēļ brīdināja, ka likumprojekta pieņemšana var kļūt par šķērsli Gruzijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.
Arī ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers sacīja, ka šis likumprojekts kaitēs Gruzijas demokrātijai.
"Mēs esam dziļi nobažījušies, ka, ja šis likumprojekts tiks pieņemts, tas kaitēs pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas, lai uzlabotu Gruzijas iedzīvotāju dzīvi. Tas novirzītu Gruziju no eirointegrācijas ceļa, un mēs esam nobažījušies, ka šis likumprojekts kavētu neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu organizāciju darbu, lai nodrošinātu Gruzijas iedzīvotājiem piekļuvi kvalitatīvai informācijai," sacīja Millers.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka likumprojekts ir pretrunā ar centieniem stiprināt demokrātiskās institūcijas Gruzijā.
