Pusdienlaikā pie Neatkarības kara uzvaras pieminekļa Tallinā sākās piemiņas ceremonija, kurā piedalījās Rīgikogu spīkers Eiki Nestors, tieslietu ministrs Urmass Reinsalu un represēto apvienības "Memento" pārstāvji. Vainagus pie pieminekļa nolika Igaunijas prezidenta, parlamenta, aizsardzības spēku, zemessardzes organizācijas, Tallinas pilsētas, diplomātiskā korpusa un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.
Tāpat pusdienlaikā visā Tallinā sāka zvanīt baznīcu zvani un debesīs tika palaisti 10 tūkstoši baltu balonu, pieminot katru no desmit tūkstošiem cilvēku, kas no Igaunijas tika izvesti 1941.gada 14.jūnijā. Galvaspilsētas Brīvības laukumā uz liela ekrāna bija lasāmi visu togad represēto cilvēku vārdi. Vēlāk notika vainagu nolikšana pie terora upuru pieminekļa Līvas kapsētā.
Arī Lietuvā otrdien piemin deportāciju upurus. Arī jauniešiem ir svarīgi ne vien atcerēties, bet arī saprast, kāpēc tas notika. “Misija Sibīrija” ir vērienīgs Lietuvas jauniešu projekts. Jau vienpadsmito gadu jaunieši dosies uz Sibīriju, lai redzētu zemi un satiktu cilvēkus, kas palīdzēja izdzīvot. “Šad tad jaunieši neinteresējas par traģiskiem notikumiem. Un lietas redz nedaudz savādāk. Un notikumus redz. Tāpēc mēs jauniešus apvienojām ar šo vēsturisko stāstu,” stāsta Karols.
Izsūtīto tūkstošu cilvēku garajā sarakstā ir arī Veronikas mātes vārds un uzvārds. Veronikai bija vien četri gadi, kad māti aizveda, apsūdzība safabricēta. Mamma atgriezās tikai pēc Staļina nāves, bet bērnība jau bija izkropļota. “Arī mūs ļoti izsekoja, visu laiku bija kratīšanas, arī studēt nevarējām. Kā lai pasaka, Dievs pasaulē ir, izdevās tikt uz kājām un kļūt par cilvēkiem,” saka Veronika.
Alfonu aizsūtīja ar vecākiem, viņš arī atgriezās, bet uz nākotni skatās ar uztraukumu: “Tagad tādi laiki, ka Krievija neatsakās no pretenzijām uz teritorijām, kur ir daudz krievu un baltkrievu. Kā var labi attiekties pret šādām lietām?”
