Pamiers Ukrainā: Trausls klusums un savstarpējie apvainojumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lai gan kopumā no Ukrainas austrumiem tiek ziņots par pamiera iestāšanos, tomēr no valdības un separātistu puses izskan savstarpējie pārmetumi par tā neievērošanu, ziņo aģentūra AFP.

Saskaņā ar pagājušajā nedēļā Minskā ilgās līderu sarunās panākto vienošanos, mieram Ukrainas austrumos bija jāsākas līdz ar 15.februāri.

Svētdienas rītā netika ziņots par jaunām kaujām pēc pusnakts. To apliecina gan AFP žurnālisti no notikuma vietas, gan oficiālie avoti.

Vēlāk gan ārvalstu žurnālisti ziņoja par apšaudēm un sprādzieniem, kuru trokšņus var dzirdēt pie Debaļcevas Doņeckas apgabalā. 

Porošenko gan paudis, ka miers jau tiekot apdraudēts no prokrievisko separātistu puses, kuri aplenkuši Ukrainas spēkus Debaļcevā. Arī prezidenta administrācijā ziņo, ka ap plkst.5 fiksētas ap desmit apšaudēm Ukrainas spēku virzienā, vēsta Unian.net.

Vēlāk amatpersonas Kijevā paziņoja, ka, kaujiniekiem raidot raķetes, nogalināti divi civiliedzīvotāji. Tajā pašā laikā galvaspilsētā atzīst – lielākajā daļā frontes līnijas iestājies klusums.

Tikmēr separātisti, lai gan atzinuši, ka kopumā uguns ir pārtraukta, tomēr vainojuši valdības spēkus vienošanās pārkāpšanā, ziņo rbc.ru

Petro Porošenko sola ievērot pamieru
00:00 / 00:50
Lejuplādēt

Vēl sestdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko devis pavēli bruņotajiem spēkiem ievērot pamieru un pārtraukt uguni.

Televīzijas tiešraidē Porošenko solīja ievērot pamieru, jo Ukraina vairāk nekā jebkurš cits ir ieinteresēts, lai būtu miers.

„Es apzināti tagad neteikšu, ko darīs Ukraina gadījumā, ja miera process sagrūs. Teikšu tikai vienu - saņemot sitienu pa vienu vaigu, otru mēs nepagriezīsim, lai Dievs man piedod. Es ļoti ceru, ka šī pēdējā, iespējams, pēdējā iespēja sākt garu un smagu miera procesu politikā noregulējuma atrašanai Donbasā netiks palaista garām. Un es darīšu visu, kas manos spēkos, lai ne ar vienu neuzmanīgu soli, ne ar vienu neattaisnotu šāvienu nezaudētu šo Ukrainai un pasaulei tik ārkārtīgi svarīgo iespēju. Ukraina vairāk nekā jebkurš cits ir ieinteresēta, lai būtu miers,” sacīja Ukrainas prezidents. 

Kārtējais „humanitārais konvojs”

Tikmēr Krievija svētdien nosūtījusi kārtējās 170 „humanitārās palīdzības” kravas automašīnas Ukrainas robežas virzienā, ziņo raidsabiedrība BBC.

Konvoju sūtījis Krievijas glābšanas dienests, kurš informēja, ka uz separātistu kontrolētajām teritorijām devušās 2000 tonnas ar kravu. No tām 75% esot pārtika, bet pārējais – celtniecības materiāli, medikamenti un skolas mācību grāmatas.

Jau vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem,  izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Sarunās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturoja kā nervu spēli.

Gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti