Ziņas par šādām programmām, ar kurām ASV izlūkdienesti piekļuvuši lielo interneta kompāniju serveriem un telefonsarunu datiem, šomēnes ASV un Lielbritānijas presē noplūdināja bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieks Edvards Snoudens. ASV valdība aizstāv šīs programmas, raksturojot tās kā pilnīgi likumīgas un svarīgas teroraktu novēršanai.
Aleksanders, ASV Kongresa apakšpalātas Pārstāvju palātas izmeklēšanas komitejas sēdē aizstāvot šīs programmas, sīkāk raksturoja četrus novērstus teroraktus, tai skaitā plānu spridzināt Ņujorkas metro.
"Pēdējos gados informācija, kas iegūta ar šīm programmām, ir sniegusi ASV valdībai svarīgus datus, kas palīdzēja novērst vairāk nekā 50 potenciālus teroraktus vairāk nekā 20 pasaules valstīs," sacīja Aleksanders. Viņš piebilda, ka vismaz 10 šādu teroraktu draudu bijuši bāzēti ASV.
NSA direktors paskaidroja, ka lielākā daļa šo plānoto teroraktu detaļu ir slepenas un nav izpaužamas sabiedrībai. Mēģinot iegūt politisku atbalstu izlūkdienestu programmām, Aleksanders tomēr izpauda detaļas par četriem plānotiem teroraktiem, tostarp pret Ņujorkas akciju biržu.
Izlūkdienestu programmas Pārstāvju palātas izmeklēšanas komitejas sēdē aizstāvēja arī Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktora vietnieks Šons Džoiss un citi šīs nozares pārstāvji.
Džoiss sacīja, ka no NSA saņemta ziņa ļāvusi FIB saņemt tiesas rīkojumu sākt terorismā aizdomās turētā Halida Vazani elektronisku novērošanu. FIB aģenti konstatēja, ka Vazani sniedzis informāciju un atbalstu plānotam teroraktam pret Ņujorkas akciju biržu, un aizturēja Vazani un viņa līdzzinātājus.
2010.gada maijā Vazani atzinās, ka plānojis sniegt būtisku atbalstu "Al Qaeda". FIB toreiz nepieminēja Ņujorkas akciju biržas spridzināšanas plānu.
Džoiss arī sacīja, ka novērošana palīdzējusi izjaukt plānotu Ņujorkas metro spridzināšanu 2009.gadā un sagūstīt šī plāna organizatoru Nadžibullu Zazi.
Atsaucoties uz Snoudena noplūdinātu informāciju, ASV laikraksts "Washington Post" un Lielbritānijas laikraksts "Guardian" ziņoja, ka ASV izlūkdienestiem ir pieeja deviņu lielāko interneta kompāniju serveriem un iespēja iegūt datus no šiem serveriem.
NSA un FIB ieguva šādu pieeju slepenas valdības programmas PRISM ietvaros, lai izsekotu atsevišķus pilsoņus, ziņoja laikraksti. Laikraksti pieminēja deviņas šajā programmā iesaistītas kompānijas - "Microsoft", "Yahoo", "Google", "Facebook", "Apple", "PalTalk", "AOL", "Skype" un "YouTube".
"Guardian" ziņoja arī par citu programmu, kas izmantota, lai iegūtu miljoniem amerikāņu telefona sarunu datus.
Snoudens, kurš pēdējos četrus gadus strādājis NSA labā, savu lomu šo ziņu nopludināšanā atzina videointervijā, kas ievietota "Guardian" interneta vietnē. "Guardian" izpauda Snoudena vārdu pēc viņa paša lūguma.
Bijušais CIP tehniskais asistents ir strādājis NSA labā kā darbinieks dažādās firmās, tostarp datoru ražotājfirmā "Dell" un konsultāciju firmā "Booz Allen Hamilton".
Snoudens 20.maijā aizlidoja uz Honkongu pēc tam, kad NSA birojā Havaju salās bija nokopējis pēdējos dokumentus, kurus viņš nodomājis publiskot. Viņš ir solījis neatstāt Honkongu un šīs Ķīnas īpašās administratīvās teritorijas tiesās cīnīties pret izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm.
