Arī saņemot balvu, tās laureāti izmantoja iespēju kritizēt Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu.
Saņemot balvu, Ukrainas pilsonisko brīvību centra vadītāja Oleksandra Matvijčuka norādījusi, ka viņas valsts mieru nepanāks, noliekot ieročus Krievijas agresijas priekšā. Pēc viņas vārdiem, Ukrainas iedzīvotāji mieru vēlas vairāk nekā jebkurš cits uz šīs pasaules, taču panākt mieru nav iespējams tad, ja ieročus noliek tā valsts, kas aizstāvas – tas nebūtu miers, bet okupācija.
"Cilvēki Ukrainā vairāk nekā jebkurš cits vēlas mieru. Taču tas nebūs miers, ja ieročus noliks valsts, kurai tiek uzbrukts," teica Matvijčuka. "Tad tas nav miers, bet okupācija. Pēc Bučas atbrīvošanas mēs uz ielām un pagalmos atradām civiliedzīvotāju līķus. Šiem cilvēkiem vispār nebija ieroču. Ir jābeidz maskēt militāros draudus kā politiskos kompromisus. Demokrātiskā pasaule ir pieradusi piekāpties diktatoriem. Un tāpēc ukraiņu tautas gatavība pretoties Krievijas imperiālismam ir tik svarīga."
"Mēs nepametīsim cilvēkus okupētajās teritorijās, lai tie tur mirtu vai tiktu spīdzināti," uzsvēra Matvijčuka. "Cilvēku dzīvība nevar būt politisks kompromiss. Cīnīties par mieru nenozīmē pakļauties agresora spiedienam, bet gan aizsargāt cilvēkus no viņa nežēlības. Šajā karā mēs cīnāmies par brīvību visās izpausmēs un mēs par to maksājam visaugstāko cenu. Es gribu vērsties pie dažādu valstu iedzīvotājiem, aicinot viņus uz solidaritāti. Jums nav jābūt ukrainim, lai atbalstītu Ukrainu. Būt cilvēkam ir pietiekami."
Matvijčuka atkārtoti ir aicinājusi izveidot starptautisku krimināltiesu, lai sauktu pie atbildības gan Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan Aleksandru Lukašenko.
Savukārt Krievijas cilvēktiesību centra "Memoriāls" pārstāvis Jans Račinskis Krievijas prezidentu Vladimiru Putina karu Ukrainā nosaucis par vājprātīgu un noziedzīgu. Pēc viņa vārdiem, pretošanās Krievijā tagad tiek dēvēta par fašismu, kļūstot par ideoloģisku attaisnojumu kara turpināšanai. Pēc viņa vārdiem, šodien politisko ieslodzīto Krievijā ir vairāk nekā Padomju Savienībā perestroikas sākumā.
Cilvēktiesību organizāciju "Memoriāls" savulaik izveidoja, lai saglabātu komunistiskā režīma upuru piemiņu, bet pirms gada tiesa Krievijā to likvidēja.
Ieslodzītā Beļacka vietā apbalvojumu saņēma viņa sieva Natālija Pinčuka. Beļatskis kopš 2021. gada jūlija atrodas apcietinājumā, bet balvu viņa vietā saņēmusī Pinčuka vīra vārdā aicinājusi cīnīties pret "diktatoru internacionāli".
"Krievijas militārās bāzes, milzīga ekonomiskā atkarība, kultūras un valodas rusifikācija — tas sniedz atbildi uz jautājumu, kura pusē ir Lukašenko. Baltkrievijas varasiestādes ir neatkarīgas tikai tiktāl, cik Putins tām atļauj," teica Pinčuka.
Šogad Nobela Miera prēmija tika pasniegta par centieniem dokumentēt cilvēktiesību pārkāpumus, uzsverot pilsoniskās sabiedrības nozīmi kara laikā, un izaicinājumiem un briesmām, ar kurām saskaras aktīvisti, veicot savu darbu.
Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre pēc ceremonijas atzina, ka šīgada prēmijas laureāti ir izvirzīti īstajā laikā.
"Šī balva tiek piešķirta īstajā laikā, jo tā norāda uz trīs valstīm - Ukrainu, kas ir iesaistīta pilna apmēra karā, Baltkrieviju, kur ir autoritāra un brutāla pārvaldes sistēma, un Krieviju , kas arī ir autoritāra, bet citā veidā," uzsvēra Stēre. "Šīs cilvēktiesību organizācijas un drosmīgais Aļesjs Beļatskis, kurš ir cietumā Baltkrievijā, norāda mums uz šo situāciju. Notiekošais skaidri pierāda, ka pasaulē nebūs miera, ja valstis neievēros cilvēktiesības. Šī gada balvas ieguvēji ir to pelnījuši, jo viņi koncentrējas uz to, ka cilvēktiesību darbs ir svarīgs. Tas ir nozīmīgi arī Norvēģijai."
Norvēģijas premjerministrs arī uzsvēra, ka
šīsdienas notikumi atsauc atmiņā pirms gandrīz 50 gadiem notikušo, kad bijušajam padomju disidentam Andrejam Saharovam piešķirto Nobela Miera prēmiju arī saņēma viņa sieva Jeļena Bonnere.
Par to, ka šīgada Nobela miera prēmija būs kaut kādā veidā saistīta ar pretošanos vardarbīgajam Krievijas režīmam, eksperti minēja vēl pirms uzvarētāju pasludināšanas. Prognozes minēja arī Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, taču jāatgādina, ka oficiālās kandidatūras bija jāiesniedz līdz pagājušā gada nogalei, kad karš Ukrainā vēl nebija sācies.
Neoficiāli ir zināms, ka cilvēktiesību centrs "Memorial" Krievijā, gan Aļesjs Beļatskis no baltkrievu centra "Vesna" Nobela prēmijai ir virzīti jau vairākkārt. Tagad kopā ar Ukrainas pilsonisko brīvības centru, kas turpina dokumentēt Krievijas pastrādātos kara noziegumus Ukrainā, Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas cilvēktiesību aktīvisti faktiski ir saņēmuši apliecinājumu tam, ka viņu cīņa nav bijusi veltīga par spīti varas iestāžu aktīvajai pretdarbībai.
