Viens no pirmajiem savu reakciju paudis pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs, sakot, ka Fidels ir izdzīvojis un nostiprinājis valsti visbargākās ASV blokādes apstākļos.
„Lai gan uz viņu tika izdarīts milzīgs spiediens, viņš tomēr izveda savu valsti no blokādes uz neatkarīgas attīstības ceļa,” sacījis Gorbačovs. Ar augstu Kastro novērtējumu nav kavējies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nosaucot Kastro par "laikmeta simbolu"."Fidels Kastro bija patiess un uzticams Krievijas draugs," teikts Kremļa paziņojumā.
Sēro arī daļa Krievijas iedzīvotāju. "Es nevarēju viņu nepieminēt, jo viņu dziļi cienu. Man nebija un nebūs cita lielāka autoritāte mūsdienu pasaulē," atzīst Krievijas iedzīvotājs Genādijs Kurenkovs.
Kā zināms Fidela Kastro laikos Kubai allaž bija ciešas attiecības ar Padomju Savienību un tās tādas saglabājušās arī ar mūsdienu Krievijas varu.
Sēro arī Salvadora, Meksika, Venecuēla, Indija, Ķīna. Te arī līderi pauduši, ka zaudējuši draugu un, ka visai revolucionārajai pasaule vajadzētu sekot Kastro piemēram.
Savukārt Rietumu pasaulē bijušā revolūcijas tēva nāves ziņa uztverta atturīgāk.
Francijas prezidents Fransuā Olands oficiālajā paziņojumā centies līdzsvarot atzinību ar kritiku, norādot, ka Kastro iemiesojis gan Kubas komunistiskās revolūcijas cerības, gan tās nesto vilšanos.
Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers arī oficiālā, rakstiskā vēstījumā norādījis, ka Kastro bija vien no aizvadītā gadsimta vēsturiskajām figūrām un pasaule ir zaudējusi vīru, kurš daudziem bija varonis. „Viņa mantojumu izvērtēs vēsture,” piebildis Junkers.
Lielu uzmanību izpelnījusies ASV politiķu reakcija. Republikānis Donalds Tramps, kurš drīzumā ieņems ASV prezidenta amatu, tviterī izteicies ļoti lakoniski: „Fidels Kastro ir miris”, aizvairoties no jebkādiem līdzjūtības apliecinājumiem.
Pašā Kubā daudzi apraud bijušo līderi.
"Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, izrādīt cieņu mūsu biedram Fidelam Castro, dižajam revolucionāru līderim, varenajam sociālistu līderim, izcilam līderim un uzsvērt, ka mēs kā jaunieši ticam sociālismam," sacīja kubiete Marija Pačeko.
Savukārt par Mazo Havanu dēvētajā Maiami atskanējušas gaviles, jo šī ir vieta, kur pēc Kastro režīma daudzi viņa oponenti meklēja glābiņu.
Tūkstošiem ļaužu dauzījuši katlus un pannas, vēcinājuši Kubas karogus un skandējuši: "Cuba si! Castro no!" ("Kuba, jā, Kastro, nē!"), un "Cuba libre!", jeb "Brīvību Kubai!".
"Ielas ir tik līksms jo vairākas kubiešu paaudzes svin diktatora nāvi," atzina Maiami mērs Tomass Regalado. "Nevis cilvēka, bet tieši diktatora nāvi. Tas ir diktators, kas sagandējis dzīvi vismaz četrām paaudzēm. Gan Kubā, gan ārpus tās. Ir ģimenes, kas ir sadalītas. Ir cilvēki, kuru ir radinieki ir nošauti. Cilvēki, kuru radinieki ir bijuši cietumā daudzus gadus. Lielai daļai brūces nav sadzijušas," sacīja Regalado.
"Es jūtos ļoti laimīgs. Šī ir otrā reize, kad paziņo par viņa nāvi. Pirmoreiz tas bija 2005.gadā gadā. Toreiz tie bija meli, bet šoreiz tā ir taisnība, ka viņš ir miris. Paliek cerība, ka vienu dienu mēs visi būsim brīvi," piebalso ASV dzīvojošais kubietis Viktors Ernandess.
Kubas varas iestādes izsludinājušas deviņas dienas ilgas sēras. Atcelti visi publiskie pasākumi un izrādes. Fidelu Kastro kremēs un apbedīs 4.decembrī Santjago de Kubā.
Ziņots, ka Kubas līderis Fidels Kastro nomira piektdienas, 25.novembra vēlā vakarā pēc vietējā laika. Par 90 gadus vecā bijušā politiķa nāvi tautai un pasaulei pavēstīja viņa brālis un pašreizējais Kubas prezidents Rauls Kastro.
