Nācijai par Fidela Kastro nāvi paziņoja brālis
Viņa nāvi apstiprināja Fidela Kastro brālis un tagadējais valsts vadītājs Rauls Kastro.
"Kubas revolūcijas galvenais komandieris nomira 22:29 šovakar (sestdien, 05:29 pēc Latvijas laika)," pavēstīja Rauls Kastro. Viņš nācijai par Fidela Kastro nāvi paziņoja negaidītā televīzijas tiešraidē. Viņš sacīja, ka valstī būs vairāku dienu sēras un bijušo līderi kremēs jau sestdien, 26.novembrī.
Pie varas bija 49 gadus
Kastro vadīja Kubu no 1959. gada, kad Marksisma un ļeņinisma idejās balstītā revolūcijā gāza iepriekšējā līdera Fulhensio Batistas valdību, un spēja Kubas līdera amatā noturēties 49 gadus.
Tikai 2008. gadā veselības stāvokļa dēļ, Fidels varu nodeva savam brālim un ciešākajam sabiedrotajiem revolūcijas laikos Raulam Kastro, bet arī tad viņš neatteicās no kontroles un rūpīgi slēpa savu patieso veselības stāvokli no plašākas sabiedrības, lai saglabātu visos notikumos, ja ne fiziski klātesoša, tad par tiem labi informēta līdera tēlu.
Līdz ar to Kastro ir iegājis vēsturē kā 20. gadsimtā pie varas visilgāk bijušais līderis, ja neskaita Anglijas karalieni Elizabeti, un ir saukts gan par diktatoru, gan kreisi noskaņotajās zemēs – par likumīgu un populāru valsts vadītāju, kurš Kubu no bagātu amerikāņu rotaļu laukuma pārvērtis par valsti cilvēkiem.
Dievināts un nīsts - pārdzīvojis neskaitāmus atentāta mēģinājumus
Kastro netrūka atbalstītāju un pielūdzēju par to, ka viņš nojaucis kapitālismu un skolas un slimnīcas atdevis tautai, bet viņš ieguva arī milzum daudz ienaidnieku.
Proti, visus tos viņa ideju pretiniekus, kuri bija spiesti Kubu pamest, lai izbēgtu no Kastro tirānijas. Fidels bija no tiem līderiem, kurš gribēja kontrolēt pilnīgi visu, sākot no tā, kādas krāsas formas tērpus ir jāšuj karavīriem, līdz pat izslaukuma procentiem govju ganāmpulkiem, viņš noteica normas cukurniedru ražām un bez žēlastības sprieda cietumsodus. Pret Kastro bija vērsti neskaitāmi atentāta mēģinājumi.
Kastro pārvaldītajai Kubai, bija cieša draudzību ar Padomju Savienību, un arī viņš pats viesojās Maskavā. Kamēr ilga Kubas ciešā draudzība ar PSRS, tās un ASV starpā milza Aukstais karš, kodolkrīze, bija iesaldētas diplomātiskās un ekonomiskās attiecības.
Bārdainais Katsro, kurš allaž publikā parādījās tērpies zaļāmilitārā formā, smēķējot tradicionālo Kubas cigāru, pazīstams arī ar garām un kaismīgām runām, kurās lielākoties pēla ASV.
Kubas liktenis pēc brāļu Kastro ēras - nezināms
Kubas līderis pārdzīvoja deviņus ASV prezidentus, bet tikai pirms gada attiecības abu zemju starpā sāka normalizēties. Aizvadītajā martā Kubā ieradās arī ASV prezidents Baraks Obama, kļūdams par pirmo ASV līderi, kurš Kubu apmeklējis pēc gariem iesaldētu attiecību gadiem. „Šodien kā ASV prezidents es piedāvāju Kubas cilvēkiem miera sveicienu!” viņš toreiz sacīja.
Bet vēl aprīlī, uzstājoties Kubas Komunistiskās partijas gadadienas kongresā, Fidels Kastro aicināja tautiešus nekad neatteikties no sociālisma idejām, arī veidojot attiecības ar ASV.
Fidels Kastro, bija precējies divas reizes, un viņam ir deviņi bērni, no kuriem ne visi atzinuši tēva varas stilu.
Bet šobrīd Kuba paliek Fidela Kastro brāļa 85 gadus vecā Raula rokās, kurš jau iepriekš ir pavēstījis, ka 2018. gadā tomēr gatavojas šo posteni atstāt.
Līdz ar to 11 miljonu iedzīvotāju salu valsts Kubas, kas atrodas nepilnus 150 kilometrus no ASV Floridas karstiem, politiskais liktenis paliek atvērts.
Fidela Kastro biogrāfija īsumā
Fidels Kastro ir dzimis 1926.gadā Kubas provincē Orientē. 1953.gadā viņš nonāca ieslodzījumā, jo vadīja sacelšanos pret toreizējā Kubas līdera Fulhensio Batištas uzturēto režīmu.
Pēc diviem gadiem viņš tika amnestēts, taču pēc gada kopā ar citu revolucionāru - Če Gevaru - sāka karu pret valdību. 1959.gadā ar salīdzinoši nelielu armiju, sakāvis Batištu, prasmīgais militārais taktiķis, kļūst par Kubas premjeru.
Nākamo divu gadu laikā viņš Kubu pasludina par valsti, kas iemieso marksisma-ļeņinisma principus un kļūst par Padomju Savienības sabiedroto.
Pasaules uzmanības centrā Fidels Kastro nonāk 1962.gadā, kad Kuba piekrīt, ka PSRS tās teritorijā izvieto kodolraķetes. Pret šādu rīcību kategoriski iebilst ASV. PSRS un ASV domstarpības 1960.gadu sākumā izvērtās dziļā starptautiskajā krīzē. Vēlāk, līdz ar ASV ekonomisko embargo smagi cieta Kubas ekonomika.
Par prezidentu Fidels Kastro kļūst 1976.gadā, kad šajā amatā viņu ievēl Kubas Nacionālā Asambleja.
