Turklāt daudzās neskaidrības un ievērojamās pretrunas viedokļos ir tik nopietnas, ka ar skaidriem paziņojumiem jau ilgāku laiku nenāk klajā nedz vadošās galvaspilsētas, nedz arī Briselē esošo svarīgāko ES institūciju vadītāji. Ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas Francijā un Vācijā, šis neskaidrības periods varētu ieilgt.
Kopš „Brexit” rezultātu paziņošanas 24.jūnija rītā ES valda aizkulišu politikas periods.
Sešu dibinātājvalstu – Francijas, Itālijas, Vācijas un Beniluksa pirmā tikšanās nesa neskaidru atziņu, ka drīzā nākotnē var formalizēties vairāku ātrumu Eiropa.
Valstis no Eiropas vienotā projekta gūšot proporcionāli savam ieguldījumam tajā. Neformāli parādījās arī jaunais Eiropas trio: Francija, Vācija un Itālija. Tomēr, kamēr Roma arvien dziļāk iestieg problēmās ar savu ekonomiku un valsts finansēm, Parīzes un Berlīnes manevru iespējas ierobežotas nākamgad gaidāmo vēlēšanu dēļ. Turklāt strauji rūk līderu reitingi. Olands vēlēšanās ciestu kaunpilnu sakāvi. Merkelei, salīdzinoši, klājas daudz labāk. Tomēr iemesla priekam nav.
Meklenburgā-Priekšpomerānijā ciesta kaunpilna sakāve pret imigrantiem vērstās partijas “Alternatīva Vācijai” priekšā. Kanclere Merkele ar spēcīgiem paziņojumiem centās attaisnot savu politiku uzrunā Bundestāgā. "Savos darbos koncentrējamies ne tikai nacionālā līmenī. Daudz paveikts arī Eiropā un starptautiski. Jā, tas tiesa, ka solidaritātes ziņā Eiropā varētu vēlēties daudz vairāk. Pie tā jāturpina strādāt. Stāvoklis šodien ir daudzas reizes labāks, nekā pirms gada. Visiem. Tomēr vēl daudz jādara," pauda Vācijas kanclere Angela Merkele.
"Ievērojami labāks stāvoklis", kā to sauc Merkele, attiecas uz bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Viņas vienpersoniskā politika atvēra Vācijas durvis vairāk nekā vienam miljonam ienācēju tikai aizvadītā gada laikā vien. Vācijas sabiedrībai tas izrādījās par daudz.
Politologi šaubās, ka Merkelei izdosies atlikušajā laikā līdz vēlēšanām to pārvērst par veiksmes stāstu.
Vēl ļaunāk klājas Francijas valdībai, kur protestētāji pieprasa Kalē nesankcionētās bēgļu nometnes jeb tā dēvēto Džungļu slēgšanu.
Prezidenta Olanda un valdības darbs tiek vērtēts iznīcinoši slikti.
Šajos apstākļos iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs nometni apsolījis slēgt, cik drīz vien iespējams, izraisot nemierus arī džungļos. Konkretizēt slēgšanas plānus viņš arī nevar, tikām Lielbritānija solās celt sētu, lai nepieļautu imigrantu ienākšanu. "Es jau teicu, ka nesaukšu nekādus datumus," sacīja Kaznēvs. "Šādās lietās jāstrādā ar steidzamības apziņu, bet vienlaikus apziņu, ka nepieciešams plāns, lai to paveiktu. Steidzamības apziņu, - jo tas turpinās tik ilgi un Kalē iedzīvotāji no tā ir noguruši, un apziņu par to, ko darīt, lai to paveiktu, jo citādi to savlaicīgi nepaveikt. Tādēļ mums vajadzīga metode," norādīja iekšlietu ministrs.
Tomēr, kamēr priekšplānā ir vēlētāju kritika savu valstu vadītājiem par veikumu bēgļu krīzes risināšanā, arvien lielākas bažas ilgtermiņā rada attiecību nākotne ar Lielbritāniju. Pretēji sākotnējiem centieniem panākt, ka kontinentālā Eiropa pārstāv vienu kopīgu viedokli, Polija ir strauji izvirzījusies divpusējā dialogā. Abu valstu ārlietu ministru tikšanās beidzās ar optimistiskiem paziņojumiem un apliecinājumu, ka Lielbritānija noteikti nevēlas zaudēt poļu strādniekus.
