Dienas notikumu apskats

Lietuvā aizturēts "Latvijas tiltu" valdes priekšsēdētājs

Dienas notikumu apskats

Putins gatavs uzlabot attiecības ar ES; Eiropa pagarina sankcijas

Nemierā ar Eiropas nevēlēšanos uzņemt bēgļus, "Ārsti bez robežām" nepieņem ES finansējumu

Nemierā ar Eiropas nevēlēšanos uzņemt bēgļus, «Ārsti bez robežām» nepieņem ES finansējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Starptautiski pazīstamā organizācija „Ārsti bez robežām” pavēstījusi, ka atsakās no turpmāka Eiropas Savienības (ES) finansējuma. Šādi organizācija protestē pret ES migrācijas un bēgļu politiku, norādot, ka tās mērķis ir nevis pieņemt, bet atstumt cilvēkus.

Starptautiskā organizācija "Ārsti bez robežām" līdz šim regulāri saņēmusi atbalstu no Eiropas Savienības institūcijām un dalībvalstīm, un vēl aizvadītajā gadā tās darbības atbalstam nonākuši vairāk nekā 50 miljoni eiro.

Taču tagad organizācija oficiāli paziņojusi, ka vairs nepieņems līdzekļus no ES, protestējot pret tās politiku un arvien intensīvākajiem centieniem „atgrūst cilvēkus no Eiropas krastiem”.

Organizācija kritizējusi Briseles noslēgto vienošanos ar Turciju, kas paredz, ka ES dod vairāku miljardu eiro vērtu finansējumu un aktivizē sarunas par bezvīzu režīma piešķiršanu apmaiņā pret Turcijas solījumu apturēt migrantu un bēgļu plūsmu uz ES.

Šo vienošanos, starp citu, kritizējusi ne tikai „Ārsti bez robežām”, bet arī citas cilvēktiesību aizstāvju organizācijas, sakot, ka līgums izskatās pēc tirgošanās.

„Ārsti bez robežām” ģenerālsektretārs Džeroms Obereits pavēstījis, ka šis līgums ir pilnīgi pretrunā ar visiem nosacījumiem par to, ka vispirms ir jāsniedz palīdzība tiem cilvēkiem, kam tā visvairāk ir vajadzīga. Viņaprāt, arī citas pasaules valstis var rīkoties līdzīgi, atpirkties ar naudu un tādējādi pagriezt muguru reālai palīdzībai

Medijos jau nonākusi informācija, ka pie Grieķijas robežas iestrēguši vairāki tūkstoši bēgļu, viņu vidū arī simtiem bērnu bez vecākiem, kuru tālāko ceļu apstādinājusi Turcijas un ES vienošanās un ļoti lēnais process, kurā nosaka viņu statusu un tālāko ceļo – vai nu uz bēgļu nometnēm Grieķijas pusē, vai atpakaļ uz Turciju, ko daudzas organizācijas uzskata par bēgļiem patlaban neatbilstošu vietu.

„Atteikšanās no ES finansējumu nekādā ziņā neietekmēs mūsu pacientus,” sacījusi  „Ārsti bez robežām” vadība, norādot, ka zaudēto naudu kompensēs no ārkārtas rezervēm, jo lauvas tiesu, vismaz 90% no visiem ienākumiem organizācija iegūst no privātajiem sponsoriem.

Organizācija „Ārsti bez robežām” vēl nesen atsauca arī savu dalību pirmajā Pasaules Humānās palīdzības samitā, kas norisinājās Stambulā, Turcijā. Organizācija pavēstīja, ka visas šīs sarunas ir veltas, kamēr nav izskausts galvenais mērķis – karš, kuru atbalsta daudzas valdības. Jāteic, ka „Ārsti bez robežām” īpaši šogad ir piedzīvojuši daudzus upurus, kad konfliktu zonās ir sabombardētas slimnīcas, kurās strādājuši arī organizācijas mediķi. Aizvadītajā gadā sabombardētas 75 organizācijas vadītās vai atbalstītās slimnīcas.

Organizācija „Ārsti bez robežām” ir dibināta 1971. gadā Francijā un ir neatkarīga mediķu vienība, kas sniedz palīdzību dažādās pasaules valstīs, kur notiek kari, konflikti, plosās epidēmijas vai cilvēku dzīvi ir smagi ietekmējušas dabas katastrofas. Mediķi sniedz palīdzību ikvienam neatkarīgi no rases, reliģijas, dzimuma, vecuma. Patlaban organizācijas speciālisti strādā 69 valstīs. 1990. gadu nogalē „Ārsti bez robežām” saņēma arī Nobela miera prēmiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti