NATO sanāksmes dalībnieku stingrais atbalsts Ukrainai ir skaidrs signāls Krievijai

NATO attiecības ar Ukrainu un Gruziju, kā arī situācija Ukrainas pierobežā ir uzmanības centrā trešdien Rīgā notiekošajās NATO ārlietu ministru sarunās. Uz tām ieradušies arī Ukrainas un Gruzijas ārlietu ministri.

NATO ārlietu ministriem ir nācies nedaudz mainīt sākotnēji plānoto sanāksmes dienaskārtību, vislielāko uzmanību pievēršot tieši situācijai Ukrainā un Baltkrievijā.

NATO dalībvalstis spriež par to, kā notiekošā situācija ietekmē gandrīz miljardu alianses dalībvalstīs dzīvojošos cilvēkus un viņu drošību. Un arī par to, kā aliansei šādā situācijā būtu jāreaģē, kāds vēstījums jānosūta un kāds potenciālais atbalsts jāsniedz Ukrainai.

Ukraina uzskata, ka Krievijas uzbrukumu ir iespējams novērst

Vairāki ministri un arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs visai skaidri likuši Krievijai saprast, ka situāciju ir nepieciešams nomierināt un tiks izmantoti visi NATO un arī Eiropas Savienības rīcībā esošie līdzekļi, lai saspīlējumu mazinātu.

Trešdien pasākumā piedalās arī Ukrainas un Gruzijas ārlietu ministri, tātad ir iespēja uzklausīt arī viņu redzējumu par notiekošo. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba paziņoja, ka aicinās NATO sabiedrotos kopīgi izstrādāt tādu kā atturēšanas plānu, kam ir trīs līmeņi.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba par Krievijas atturēšanu
00:00 / 00:45
Lejuplādēt

“Pirmkārt, ir nepieciešama skaidra komunikācija ar Krieviju par iespējamām sekām, atbildot uz potenciāli agresīviem soļiem pret Ukrainu. Otra lieta ir ekonomiskie un finansiālie soļi jeb, vienkāršāk sakot, sankcijas, kas tiks ieviestas pret Krieviju, ja tā izlems īstenot sliktāko scenāriju. Un trešais elements ir militārās sadarbības veicināšana ar Ukrainu.

Tieši pirmais un trešais punkts visvairāk attiecas tieši uz NATO un alianses pilnvarām.

Mēs esam pārliecināti: ja darbosimies kopā un saskaņosim savu rīcību, mums būs iespēja atturēt un demotivēt prezidentu Putinu izmantot sliktāko scenāriju, proti, militāro uzbrukumu.”

Putins brīdina nepārkāpt "sarkano līniju"

NATO ģenerālsekretāra padomniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže spriež, ka līdz šim sadarbība ar Ukrainu ir bijusi ļoti veiksmīga. Tās ir gan dažādas militārās mācības, gan arī, piemēram, kopīgas mācības dezinformācijas apkarošanā. Šādu spēju stiprināšana arī ir NATO atbalsta sniegšana un solidaritātes izrādīšana.

Karaspēka savilkšanu Ukrainas pierobežā ir komentējis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņš norādījis, ka par iespējamo spēku ievešanu Ukrainā tiek runāts jau kopš gada sākuma, taču nekas tā arī nav noticis.

Kremļa saimnieks apgalvo, ka NATO militārās infrastruktūras paplašināšana Ukrainas teritorijā var būt Krievijas “sarkanā līnija” un Maskava būšot spiesta radīt atbildi uz šādiem draudiem.

Krievija nevar noteikt Ukrainas politisko kursu

NATO ģenerālsekretāra padomniece Braže kritizē Putina izteikumus.

“Krievija varētu turēties savā teritorijā, un ar to pašlaik būtu pietiekami. Un nevis teikt Ukrainai kā suverēnai valstij, ko tai izvēlēties vai neizvēlēties. Tas ir tikai Ukrainas un NATO dalībvalstu jautājums,” uzsver Braže.

“Krievijai nav nekādas teikšanas par to, kādu attīstības kursu Ukrainai izvēlēties. Šobrīd tā ir izvēlējusies integrācijas NATO un Eiropas Savienībā kursu un arī pietiekoši labi pa to virzās.

Vai būs politiskie lēmumi par Ukrainas gatavību pievienoties aliansei, tas jau ir pilnīgi cits jautājums. Pašlaik ir jautājums tikai par to, kāda ir Ukrainas izvēle, jo tas ir tikai Ukrainas jautājums.”

NATO pārstāve Baiba Braže par Ukrainu
00:00 / 00:38
Lejuplādēt

Braže uzskata: ja Krievija tomēr izlemtu spert kādus agresīvus soļus, tā, iespējams, pašlaik pat neapzinās, kādas tam varētu būt sekas gan drošības, gan ekonomiskajā ziņā.

Maskava mēģina noskaidrot, vai sabiedrotie būs gatavi aizstāvēt Ukrainu

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis sarunā ar Latvijas Radio spriež, ka ir pozitīvi vērtējams NATO vadības paustais stingrais atbalsts Ukrainai un brīdinājumi Krievijai par nopietnām sekām, ja tā apdraudēs Ukrainas neatkarību un teritoriālo suverenitāti.

Komentējot Putina brīdinājumus NATO nepārkāpt “sarkanās līnijas” Ukrainā, Balodis norāda, ka Krieviju satrauc Ukrainas virzīšanās prom no Maskavas ietekmes un tuvināšanās Rietumiem.

Mārcis Balodis par Krievijas īstenoto stratēģiju
00:00 / 01:18
Lejuplādēt

“Krievijai visvairāk rūp tas, ko citi ir gatavi darīt. Nevis teikt, bet darīt. Šāda konkrēta un konsekventa NATO atbilde ir ļoti spēcīgs signāls Krievijai. Vienlaikus tas noteikti ir arī tas, ko Krievija meklē.

Krievija taustās, Krievija mēģina uztaustīt to, vai Ukrainai ir sabiedrotie un uz ko šie sabiedrotie ir gatavi," spriež Balodis.

Krievija vēlas būt impērija

"Tāpēc Krievija mērķtiecīgi mēģina Rietumeiropas valstīs panākt tādas izpratnes veidošanos, ka par Ukrainu nevajag iestāties, labāk ir mēģināt draudzīgi sarunāt visu ar Krieviju. Šādā kontekstā NATO paziņojumi vieš papildu uzticību Ukrainai un sūta skaidru signālu Krievijai,” sacīja Balodis.

“Krievija vēlas būt impērija, bet, lai tā būtu impērijai, ir nepieciešama Ukraina kā sabiedrotā vai, sliktākajā gadījumā, kā neitrāla valsts. Pateicoties Krievijas rīcībai, Ukraina konsekventi virzās prom no tā un tuvojas rietumvalstīm.

Krievija to redz kā savas drošības apdraudējumu, jo valsts, kuru tā uzskata par savā ietekmes zonā esošu, faktiski kļūst par draugu un sabiedroto tiem, kurus Krievija uzskata par saviem konkurentiem, ja pat ne ienaidniekiem.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt