"Mums ir labs dialogs ar Somijas politiskajiem līderiem (..) un ar Zviedriju. Protams, jāizlemj viņiem, bet, ja viņi pieteiksies, viņus apstiprinās visi 30 NATO sabiedrotie. Mēs atradīsim veidus, kā to izdarīt ātri," intervijā CNN paziņoja Stoltenbergs.
Somijas premjerministre Sanna Marina sestdien paziņoja, ka Somijai lēmums jautājumā par dalību NATO būtu jāpieņem šopavasar, kad valdība un parlaments būs rūpīgi izvērtējuši visus iespējamos plusus un mīnusus.
Uz Ukrainas kara fona Somijā pieaudzis sabiedrības atbalsts dalībai NATO. Jaunākā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka pievienošanos aliansei pašlaik atbalstītu 62% Somijas sabiedrības.
Somijai ar Krieviju ir 1340 kilometrus gara robeža – garākā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Somijas prezidents Sauli Nīniste 28.martā ar NATO ģenerālsekretāru pārrunāja "principus un procedūras" jaunu dalībvalstu uzņemšanai aliansē.
Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone, kura vēl marta sākumā pasludināja dalību NATO par nepieņemamu, tagad apgalvo, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis situāciju Eiropā, padarot dalību NATO Zviedrijai diezgan pieņemamu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
