Otrdien un trešdien Londonā notiek NATO jubilejas tikšanās, atzīmējot 70 gadus kopš pasaulē visilgāk pastāvējušās militārās alianses dibināšanas. Taču paralēli šīm svinībām tiks runāts arī par aizsardzības izdevumiem un plānošanu, par to, kā veidot attiecības ne tikai ar Krieviju, bet arī ar Ķīnu. Un satraukumu rada arī dalībvalstu nesaskaņas alianses iekšienē.
Formāla sasveicināšanās starp NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un ASV prezidentu Donaldu Trampu Londonā negaidīti izvērtās par 50 minūšu preses konferenci. Tajā Tramps izklāstīja savu viedokli par daudziem un dažādiem jautājumiem, tostarp arī par Francijas prezidenta Emanuela Makrona pausto, ka NATO piedzīvo ''smadzeņu nāvi''.
“NATO spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Tas ir negodīgi pret ASV, jo mēs maksājam tajā neproporcionāli daudz. Esmu dzirdējis, ka prezidents Makrons ir teicis, ka NATO piedzīvo ''smadzeņu nāvi''. Manuprāt, tas daudziem ir ļoti aizvainojoši. NATO spēlē ļoti nozīmīgu lomu, it sevišķi ņemot vērā, ka alianse kļūst krietni elastīgāka savā pieejā pret dažādiem jautājumiem,” norādīja Tramps.
Tramps piebilda, ka Makrona izteikumi esot ļoti nekrietni, jo Francijai vajagot NATO vairāk nekā citām valstīm.
Bijušais ASV armijas Eiropā komandieris Bens Hodžs norādīja, ka, viņaprāt, "ir nelietderīgi, ka Francijas prezidents kaut ko tādu saka, jo tas nav precīzi. Un otrkārt – tas rada iespaidu, ka aliansēs ir plaisas. To tur nav! Bet, manuprāt, ir interesanti, cik ātri tik daudzas dalībvalstis iebilda tam, ko viņš teica. Viņa paša ticamība mazliet cieta".
Bet ASV prezidents arī kārtējo reizi izteica kritiku Vācijai par to, ka tā atvēl pārāk maz līdzekļu aizsardzībai.
Alianses vienotībai savā sarunā pieskārās arī Latvijas prezidents Egils Levits un Kanādas premjers Džastins Trudo. Abi otrdienas rītā tikās Kanādas namā, kas atrodas Trafalgaras laukumā, pašā Londonas sirdī.
“Šobrīd ir 70. NATO jubileja. Tā ir ārkārtīgi veiksmīga alianse, kas vieno valsti ar kopīgām vērtībām un kopīgu skatījumu, lai aizstāvētu sevi pasaulē, kas joprojām ir visai neskaidra un nedroša. Šī alianse ir ārkārtīgi nozīmīga Kanādai, un mēs turpināsim to atbalstīt,” uzsvēra Trudo.
Īsā uzrunā sarunas sākumā Kanādas premjers arī apsveica Levitu ar stāšanos amatā.
“Mēs vadām daudznacionālo misiju Latvijā, lai radītu spēcīgu pretsparu tādiem Krievijas iejaukšanās mēģinājumiem, kādus esam redzējuši citur pasaulē. Bet galvenokārt mums ir ārkārtīgi liels prieks būt Latvijā, jo mūsu valstis vieno ciešas saiknes, kopīgas vērtības un vēlme ievērot likuma varu, ko sevī iemieso šis jaunais prezidents,” sacīja Kanādas premjers.
Jau pēc tikšanās Levits aicināja nepārspīlēt domstarpības starp alianses dalībvalstīm, jo diskusijas esot normāla parādība.
“Es domāju - un par to mēs arī runājām ar Kanādas Ministru prezidentu -, ka mēs abi centīsimies panākt, ka NATO iziet no šīs tikšanās stiprāka, nekā tā ienāca.
Jo visas NATO valstis, es uzsveru - visas valstis - ir ieinteresētas stiprināt NATO. NATO ir pasaulē varenākā militārā savienība,” uzsvēra Levits.
Diezgan asu nostāju turpina ieturēt arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Pirms izlidošanas un Londonu viņš atkārtoti draudēja bloķēt pārskatītā Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plāna apstiprināšanu, ja pārējās alianses valstis neatzīs kurdu kaujiniekus par teroristisko organizāciju. Savukārt ASV aizsardzības ministrs Marks Espers mudināja Turciju atteikties no šīs prasības, jo ne visi alianses biedri vienādi skatās uz šiem draudiem.
Divas lietas, kas liecinās par to, ka NATO tikšanās bijusi veiksmīga, būs stingrs signāls, ka par spīti iekšējām domstarpībām starp NATO dalībvalstīm transatlantiskās saites ir spēcīgas. Otrs – būs nopietna diskusija un mudinājumi aizsardzības izdevumu ziņā.
Londonā daudzi tur īkšķus, lai piektdienas tikšanās būtu īsa un garlaicīga, jo tas nozīmē, ka nebūs asu izteikumu un pārsteigumu.
