Par nesaskaņām NATO iekšienē attiecībā uz Turciju un Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plāniem otrdien vēstīja ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz četriem anonīmiem augsta ranga avotiem NATO. Tie teikuši, ka Turcija atsakās atbalstīt NATO aizsardzības plānu Baltijas valstīm un Polijai, ja alianse nepiedāvās Ankarai lielāku atbalstu tās cīņai Sīrijas ziemeļos ar kurdu kaujiniekiem. Tostarp Turcija pieprasot, lai NATO oficiāli atzīst Sīrijas kurdu bruņoto grupējumu "Tautas aizsardzības vienības” (YPG) par teroristiem.
Informāciju "Reuters" avoti nopludinājuši pirms nākamnedēļ Londonā gaidāmā NATO samita. Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Jaunā Vienotība") preses sekretārs Mārtiņš Drēģeris no plašākiem komentāriem atturējās, uzsverot, ka visām NATO dalībvalstīm jau ir spēkā esoši aizsardzības plāni.
"Ierasti Ārlietu ministrija nekomentē klasificētu un ierobežotas pieejamības informāciju, kas notiek NATO iekšējās diskusijās un alianses ikdienas darbā. Vienlaikus varam norādīt uz to, ka Baltijas valstīm, Polijai un arī citām NATO dalībvalstīm jau pašlaik ir spēkā esoši aizsardzības plāni. NATO ir apstiprināti plāni gan visas alianses, gan arī individuālo sabiedroto aizsardzībai visās NATO dalībvalstīs. Un vienmēr līdz šim tā ir arī bijis, ka alianses vienprātīgi pieņemtie lēmumi tiek nelokāmi un pārliecinoši īstenoti," pauda Drēģeris.
Trešdien arī ārlietu ministrs Rinkēvičs aicināja nedramatizēt izskanējušo informāciju. Plašākus komentārus nesniedzot, ziņu aģentūrai LETA viņš pauda pārliecību, ka "diskusija noslēgsies ar to, ka tiks ievērotas mūsu reģiona drošības intereses un sabiedrotie izturēsies pret to tikpat nopietni, cik nopietni mēs esam izturējušies pret viņu drošības interesēm".
Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs trešdien pauda cerību, ka Turcija NATO plānus Baltijas aizsardzībai nebloķēs. Viņš norādīja, ka „gala lēmuma pagaidām nav, notiek pozīciju saskaņošanas process.” Aģentūrai BNS Linkevičs gan atzina, ka Turcija vēlas, lai NATO dokumentos būtu atspoguļoti tās uzskati par kurdu organizācijām. No plašākiem komentāriem Lietuvas ārlietu ministrs atturējās, vien piebilda, ka "nebūtu pareizi apgalvot, ka ir zināmas nesaskaņas un bloķēšanas. Process pilnvērtīgi turpinās".
Vienlaikus bijušais Igaunijas aizsardzības spēku komandieris, tagad parlamenta deputāts Ants Lāneots Turcijas rīcību raksturoja kā sava veida "šantāžu”. Bet Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marko Mihkelsons trešdien sabiedriskajā televīzijā ETV teica, ka ir sazinājies ar saviem Turcijas kolēģiem, kas viņam apstiprinājuši, ka Turcija stingri ievēros savas saistības NATO ietvaros, tostarp garantējot Baltijas valstu drošību.